piektdiena, 2014. gada 27. jūnijs

Pirmā pieredze ar kviešu zelmeni

Laba diena!
Ilgi saņēmos uz šo soli - lasīju, pētīju rakstus un atsauksmes par vitamīniem bagāto kviešu zelmeni, tad iegādājos bioloģiskās lauksaimniecības "Eicēni" kviešu graudiņus, kuri kādu laiciņu nostāvēja plauktā, tad jau ieguvu īpašumā arī substrātu un pirmajā tukšajā plastmasas kastītē tika iesēti pirmie graudi. Sākumā nevarēju sagaidīt, kad beidzot parādīsies pirmie dīgsti. Vienu brīdi jau likās, ka nekas neaug, taču tad graudiņi sasparojās un nu pēc 8 dienām baudīju savu pirmo kviešu zelmeņa šotu. Ilze Lipska gan iesaka ražu novākt pēc 10-12 dienām, tomēr es nevarēju sagaidīt. Rīkojos pēc viņas receptes - nogriezu saujiņu, sablendēju kopā ar ūdeni un izkāsu caur marli. Process notika daudz ātrāk nekā gaidīts. Manas sajūtas? Smaržo pēc zāles. Patiesībā arī garšo pēc zāles (bērnībā ir testēts). Lai gan par garšu iespējams pagaidām man ir nepareizs iespaids, jo savu pirmo zelmeņa saujiņu atšķaidīju ar salīdzinoši lielu daudzumu ūdens - blenderis neblendēja, kamēr nebija pietiekams šķidruma daudzums, tāpēc neteiktu, ka mana šodienas dzēriena garša bija spēcīga. Tāda zāles suliņa. Nākamreiz taisīšu koncentrētāku. Kopumā - tas noteikti nav garšīgākais, ko esmu dzērusi/ēdusi, taču veselības labad var iztikt. Jebkurā gadījumā nāksies dzert tik ilgi, kamēr viss kilograms "Eicēnu" kviešu tiks iztērēti. Ja manīšu ievērojamus uzlabojumus savā pašsajūtā, zelmenis kļūs par manas ikdienas sastāvdaļu. Tā, lūk! Eksperimenta bildes zemāk.
Kvieši sadīguši.
Kvieši gatavojas blendera uzbrukumam.
Dīgsti sablendēti ar ūdeni.
Zāles suliņa.
P.S. Šodien tiku pie saviem jaunajiem minimālistu skriešanas apaviem un pulsometra. Drīzumā atsauksmes.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru