Pēc gandrīz gada klusēšanas eniiba ir atgriezusies, cerams šoreiz bez nozušanas. :)
Kas tad notika pa visu šo gadu un kāpēc es nekā nerakstīju? Patiesībā jau es rakstīju, un ļoti daudz rakstīju - nupat kā ir iesniegts mans garadarbs, pretendējot uz dabaszinātņu bakalaura grādu, "Sapropeļa izmantošana augu attīstības stimulēšanai" un patiesībā tieši rīt ir lielā diena - AIZSTĀVĒŠANA. Es esmu satraukta, taču, par laimi, tikai patīkami satraukta, jo esmu pārliecināta par savu uzstāšanos, par ieguldīto darbu un zinu, ticu, redzu sevi veiksmīgi pavadot arī šo svarīgo notikumu.
Noticis jau, protams, ir ļoti daudz, to visu izstāstīt man pietrūkst pacietības, taču vēlos padalīties ar dažiem galvenajiem pavērsieniem manā dzīvē no pagājušā gada 23. augusta līdz šodienai.
CERĪBA.
18. maijā atkal piedalījos Nordea Rīgas maratonā, šogad latiņu paaugstinot
līdz 10 km, kas man kā "skrējējai", kura skolas laikā ar mokām
pieveica 2 km, ir liels sasniegums. Pirms tam 1. maijā, tāpat kā pagājušajā
gadā, piedalījos Sieviešu skrējienā ar 7 km. Taču tikai pēc maniem pirmajiem 10
km es patiešām noticēju, ka spēju nākotnē sevi pilnveidot tiktāl, ka man būs pa
spēkam arī 21 km un arī maratons. 18. maija rītā es neliku uz sevi lielas
cerības - iepriekšējā nakts bija gandrīz vispār negulēta (ikgadējā Talsu
rallija balle laukos), pēc pastaigām norvēģu zemes kalnos arī kāja sākusi
pasāpēt skriešanas laikā, turklāt, pirms skrējiena pat nepaspēju kārtīgi
iesildīties. Rēķinājos, ka iespējams neizdosies noskriet bez apstāšanās, kas
parasti šādos garajos skrējienos ir mans mērķis. Taču notika brīnumainais - es noskrēju jūtoties lieliski, pilna enerģijas, pat kāja nelika par sevi manīt! Pirmo reizi skrējienā man bija arī atbalstītāji skatītājos - mamma un brālis, kas izrādās man ir ļoti svarīgi un dod pamatīgu enerģijas pieplūdumu brīdī, kad trase jau ir pusē, parādās pirmais nogurums un tad Tu ieraugi savus mīļos, un enerģija atgriežas. Tomēr labākais brīdis ir finišs - skriet cauri Vecrīgai un apzināties, ka tūlīt skrējiens būs galā, ka tas ir izdarīts un paveikts. Sajūtas ir neaprakstāmi patīkamas! Šogad pēc finiša es sapratu ne tikai to, ka vienudien spēšu noskriet arī maratonu, bet arī sajutu spēcīgu apņemšanos savu skriešanas sezonu nopietni attīstīt, pagarināt un pilnveidot, jo līdz šim gada zīmīgais datums bija Nordea Rīgas maratons, dažus mēnešus pirms tā sāku trenēties un kā tas bija pagājis, beidzās arī mana skriešanas sezona, jo "vasarā taču ir tik karsti, rudenī dubļi un lietus, bet ziemā tik auksti". Šogad ir savādāk, šogad esmu apņēmusies sākt to lietu darīt nopietni. Lai nebūtu kur sprukt slinkuma brīžos, pieteicos arī Nike Riga run 14. septembrī un 2. Baltijas baso pēdu ultramaratonam 30. augustā uzreiz pēc manas 22. dzimšanas dienas. Ja aizmirsīsies šī brīža apņēmība, tad vismaz tuvojošies datumi, kuriem gribot negribot jāgatavojas, piespiedīs atsākt treniņus. Skriet ir tik forši! Šobrīd pasmejos, iedomājoties, ko es atbildētu pirms dažiem gadiem, ja kāds man tad teiktu, ka paies laiks un es teikšu: "Skriet ir forši!" Es tam toreiz neticētu. Tomēr vajag noticēt. Un ja arī jūs gribat noticēt, smelties motivāciju un atziņas, te būs mans pēdējā laika lielais atklājums un apmeklētākā interneta vietne - www.noskrien.lv
TICĪBA.
Lai cik arī šobrīd pārņemta ar skriešanas drudzi es būtu (ko pagaidām nākas nedaudz piebremzēt, jo norvēģu zemes kalnu trauma vēl liek sevi manīt), svarīgākā šī prombūtnes laika atziņa, ieguvums, kas pie manis ir atnācis ir tas, ka esmu atradusi savu ticību. Vieni tic Dievam, citi Islāmam, vēl kāds Laimai un Mārai, taču es ar tādām lietām nekad neesmu nodarbojusies, manī nav bijušas tāda veida vērtības. Taču kārtējās pārdomu rosinošās sarunas laikā ar vienu no savām labākajām draudzenēm, es atbildēju, ka neticu nekam. Jo nekas nav mūžīgs, ne par ko es nevaru būt pārliecināta, ka tas vienmēr būs. Vēlāk par šo atbildi domājot, es sajutos bēdīga, ar tādu kā tukšumu. Visu prātā pārcilājot, es tomēr sapratu, ka ir viena lieta, kam es ticu. Es no visas sirds ticu, ka man būs viss, ko es vēlos. Es to neceru, es tam ticu. Un tad šī pati draudzene mani iepazīstināja ar, kā es to mēdzu saukt, Visuma teoriju. Arī jums iesaku noskatīties filmu (kaut vai tajā pašā youtube) vai izlasīt grāmatu "The Secret". Jāsaka gan, ka tā ir tādā paseklā veidā, kur galvenās vēlmes un vērtības aprobežojas ar naudu un mašīnu. Taču no tās pērles var izlasīt arī tie, kuriem gribas kaut ko vairāk. Zinātniskāk un plašāk par Visuma pievilkšanās likumu runā arī Vadims Zēlands grāmatā "Dzīvais transērfings".
Īsumā par Visuma teoriju. Viss Visumā balstās uz pievilkšanās spēku. Mēs atrodamies uz Zemes, jo tā mūs pievelk (gravitācija). Tāpat arī Mēness riņķo ap Zemi gravitācijas dēļ, un Zeme riņķo ap Sauli Saules gravitācijas ietekmē utt. Arī mēs paši, cilvēki, esam tādi mazi magnētiņi. Mēs sev pievelkam lietas, par kurām pastiprināti domājam, kam pievēršam uzmanību. Šī mehānisma pamatā ir vienkārša fizika. Visam piemīt vibrācija - mēs pārvietojamies un sakustinām gaisu - vibrācija, runājam, izplatās skaņa - vibrācija. Tāpat arī cilvēka šūnām piemīt vibrācija - piemēram, veselas šūnas vibrē savādāk nekā slimas. Un šūnas arī vibrē atšķirīgi atkarībā no tā, kā mēs jūtamies - kad izjūtam pozitīvas emocijas, vibrācija ir spēcīgāka, kad negatīvas - vibrācija ir vāja. Tieši tāpēc labais pasaulē ir spēcīgāks par slikto. :) Līdz ar to mēs sev pievelkam lietas ar līdzīgu vibrāciju. Jo vairāk domāsim par pozitīvo, jo vairāk "vibrēsim" pozitīvajā frekvencē un pievilksim sev pozitīvo, un otrādi. Taču Visuma teorijai ir daži būtiski noteikumi:
1. Ir jāsaka paldies par visu labo, kas mums jau ir un jādomā labas domas.
2. Ir jākoncentrējas uz ļoti konkrētām lietām. Nepietiks tikai gribēt būt laimīgam, jo mums taču pašiem ir jāzina, kas mūs dara laimīgus!
3. Ir jāiemācās iztēloties, vizualizēt sevi vēlamajā situācijā. Nevis "es vēlos kaut...", bet "es esmu, man ir".
4. Pievilkšanās nesaprot vārdu "ne". Ja Tu domāsi "kaut es vairs neslimotu", Tu turpināsi slimot, jo Tu koncentrējies uz slimību! Pareizi būtu vizualizēt sevi "es esmu/būšu vesels".
5. Paralēli ir arī jāiemācās ieraudzīt un - galvenais - IZMANTOT izdevības. Visuma teorija nav nekāds brīnumlīdzeklis vai Aladins no burvju lampas (kā gan tas ir attēlots filmā), tas ir rīks darbam ar sevi, attieksmes mainīšanai, noticēšanai un sevis atvēršanai jaunām iespējām.
6. Mēs nevaram ietekmēt citus cilvēkus. Respektīvi, Tu nevari gribēt, lai kāds konkrēts cilvēks Tevi mīlētu vai rīkotos tā, kā Tu vēlies. Taču Tu vari vēlēties mīlestību un saskaņu.
Iespējams, sākumā tas izklausās traki! Tomēr man tā bija atklāsme, beidzot kāds konkrēts izklāsts, kas apvienoja visu, ko iepriekš biju sev piefiksējusi kā vērtīgu. Un pats svarīgākais - tas tiešām strādā! Es zinu, ka daudzi tam netic, un Visuma teorija vispār izraisa diezgan asas diskusijas, taču ir arī jāsaprot, ka vēloties lielu māju, tas nevar notikt vienā dienā, mēnesī un arī pat ne gadā. Un Visuma teorija noteikti nav domāta, lai sasniegtu lietas, neko nedarot. Atkārtošos, ka tas ir RĪKS lietu ieraudzīšanai citā gaismā un iespēju pamanīšanai.
Nu tad šodienai pietiks.
Atrodiet arī sev kādu spēcīgu lietu, kam ticēt, kādu nodarbošanos, kas iepriecina un ļauj izvirzīt jaunus mērķus.
Ticiet, ceriet un mīliet!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru