Gastronomy is the art or science of food eating; the study of food and culture, with a particular focus on gourmet cuisine.
Gastronomija ir zinātne par pārtikas ražošanu, lauksaimniecību, zemes ekonomiju, socioloģiju un antropoloģiju.
Tādi ir interneta tīmeklī pieejamie termina "gastronomija" skaidrojumi. Vismaz no tiem, kuri man likās visprecīzākie vai vienkārši iepatikās.
Šīs tēmas realizēšanai gatavojos vairākas dienas, gan tāpēc, ka gaidīju īsto brīdi rakstīšanai, gan tāpēc, ka līdz šim īsti nebija laika. Esmu ļoti aizņemta persona. :D Patiešām, pēdējās dienas bija trakas un notikumiem bagātas. Bet ne par to ir stāsts. Šīsdienas pārdomu materiāls top, kamēr fonā tiek uzburts tiramisu. Mammīte ar brāli pasākuši pa brīvdienām visādas interesantas receptes īstenot, žēl, ka man tie gardumi tiek tikai reizi divās nedēļās. :( Šobrīd, kad jūs zināt kādus desertus es ēdīšu, varu palielīties arī ar tiem našķiem, ko es pati nesen pagatavoju. Receptīte bija ļoti vienkārša - cepti, pildīti bumbieri. Es gan gribēju nofotogrāfēt visu procesa gaitu, bet aizmirsu :D Tāpēc sanāca tikai sākums un beigas.
Fotogrāfijā varbūt neizskatās īpaši apetītelīgi, bet visi ļoti slavēja, un sāta sajūta arī no tiem man radās jau pēc pusbumbiera. Procedūra sekojoša - nomazgā bumbierus, pārgriež uz pusēm, izņem serdītes un vēl drusku mīkstumiņu, lai izveidojas tā kā bļodiņas, pārber ar kanēli, piepilda ar biezpienu (es domāju, ka var ņemt jebkādu), vēlreiz pārber ar kanēli, pārlej ar medu, liek krāsnī cepties. Cep apm. 10 min 200 grādos, pa to laiku saberž Selgas cepumus. Pēc 10 min izņem no krāsns, pārber ar cepumiem un vēlreiz medu, cep kamēr mīksti. Jāatzīst, ka man sanāca paši bumbieri drusku pacieti, jo paņēmu vislielākos un cietākos, kādus Rimi atradu, un arī temperatūra man īsti 200 grādi nebija. Bet ja jau visiem garšoja, tad bija OK.
Tas tā par manu virtuves izzināšanu un kulināres prasmju apgūšanu.
Gastronomija. Hmm... nu tas ir dzīves pamatā, vai ne? Ēd, lai dzīvotu. Mums katram ir savi mīļākie ēdieni, savi našķi, ierastās maltītes un svētku kārumi. Tomēr, cik bieži mēs aizdomājamies, vai tas, ko diendienā lietojam, ir veselīgs? Vai tikai tajā nav vairāk ļaunuma nekā labuma? Un vai mums tas tik tiešām ir vajadzīgs? Šādas domas mani jau dažus gadus atpakaļ noveda pie lēmuma par gavēšanu. Es zinu, ka gavēt var katrs, kad grib un kā grib, tomēr man vienmēr bija vēlme to darīt tieši kristiešu gavēņa laikā. Proti, 40 dienas pirms Lieldienām. Taču katru gadu attapos tikai tad, kad gavēnis jau bija pusē. Šogad mani laicīgi pamodināja DELFI raksts Gavēņa laiks: kā un kāpēc gavēt. Raksts vēsta, ka gavēnis sākas 22.02., tā kā to izlasīju 21., jutos mazliet nekomfortabli par faktu, ka neesmu paspējusi tam ne sagatavoties, ne īsti 
izlemt, no kā šajā laikā atteikšos! Tomēr paskaitot dienas un pasērfojot tīmeklī, secināju, ka DELFI šoreiz snieguši nekorektu informāciju - Lieldienas šogad ir 8.04., tas nozīmē, ka no 22.02. sanāk 47 dienas, kas neatbilst tradicionālajam gavēņa periodam. Izrādījās, ka gavēnis, man par laimi, sākas 29.02., nākoštrešdien. Tā nu es jau esmu izlasīju visus iespējamos rakstus par gavēni, galvenokārt, tādēļ, lai noskaidrotu, kā pareizi to darīt, jo organismu nedrīkst pēkšņi šokēt, atņemot svarīgas barības vielas un nedodot neko vietā. Gavēņa aizsākumi, protams, ir meklējami reliģijās, tomēr man patīk ideja, ka gavēnis ir ne tikai reliģiskas pārliecības pienākums, bet arī laiks pārdomām, sevis attīrīšanai, pārbaudīšanai un jaunā iepazīšanai. Turklāt, gavēt var ne tikai fiziski - atsakoties no konkrētu produktu grupas lietošanas uzturā, bet arī garīgi, emocionāli - piemēram, censties domāt labas domas, izskaust aizkaitināmību, dusmas, skaudību vai mazāk lietot internetu, TV. Tas taču ir tik jauki arī pret līdzcilvēkiem, ja tu centies, piemēram, nesadusmoties par sīkumiem, par kuriem parasti dusmotos! Īsta rakstura audzināšana! Es atteikšos no gaļas, saldumiem un alkoholiskajiem dzērieniem. Ar gaļu man šķiet nopietnu problēmu nebūs, jo reiz jau es piekopu veģetāru dzīvesveidu, alkohols arī tāda sīka vienība, jo atkarīga neesmu, bet ar saldumiem gan varētu būt traki - es dievinu šokolādi! Tomēr, kā jau teicu - būs iespēja sevi pārbaudīt un audzināt. Manas garīgās apņemšanās gan es atstāšu pie sevis... :)
izlemt, no kā šajā laikā atteikšos! Tomēr paskaitot dienas un pasērfojot tīmeklī, secināju, ka DELFI šoreiz snieguši nekorektu informāciju - Lieldienas šogad ir 8.04., tas nozīmē, ka no 22.02. sanāk 47 dienas, kas neatbilst tradicionālajam gavēņa periodam. Izrādījās, ka gavēnis, man par laimi, sākas 29.02., nākoštrešdien. Tā nu es jau esmu izlasīju visus iespējamos rakstus par gavēni, galvenokārt, tādēļ, lai noskaidrotu, kā pareizi to darīt, jo organismu nedrīkst pēkšņi šokēt, atņemot svarīgas barības vielas un nedodot neko vietā. Gavēņa aizsākumi, protams, ir meklējami reliģijās, tomēr man patīk ideja, ka gavēnis ir ne tikai reliģiskas pārliecības pienākums, bet arī laiks pārdomām, sevis attīrīšanai, pārbaudīšanai un jaunā iepazīšanai. Turklāt, gavēt var ne tikai fiziski - atsakoties no konkrētu produktu grupas lietošanas uzturā, bet arī garīgi, emocionāli - piemēram, censties domāt labas domas, izskaust aizkaitināmību, dusmas, skaudību vai mazāk lietot internetu, TV. Tas taču ir tik jauki arī pret līdzcilvēkiem, ja tu centies, piemēram, nesadusmoties par sīkumiem, par kuriem parasti dusmotos! Īsta rakstura audzināšana! Es atteikšos no gaļas, saldumiem un alkoholiskajiem dzērieniem. Ar gaļu man šķiet nopietnu problēmu nebūs, jo reiz jau es piekopu veģetāru dzīvesveidu, alkohols arī tāda sīka vienība, jo atkarīga neesmu, bet ar saldumiem gan varētu būt traki - es dievinu šokolādi! Tomēr, kā jau teicu - būs iespēja sevi pārbaudīt un audzināt. Manas garīgās apņemšanās gan es atstāšu pie sevis... :)
Nu ko! Varbūt būšu jūs iedvesmojusi, un kāds vēl vēlas pamēģināt no kaut kā atteikties? Es personīgi, lai organismā neradītu iepriekš minēto šoku, esmu sameklējusi tiiiik daudzas receptes! Jaunā atklāšana ir sākusies jau tagad, jo, godīgi sakot, lielākā daļa manu maltīšu bija robežās - kartupeļi, gaļa, dārzeņi, salāti. Līdz šim šķita - ko tad vēl var citu ēst? Izrādās kļūdaini esmu spriedusi arī par rīsiem - domāju, ka tie ir barības vielām bagāti, tomēr kā gaļas aizvietotāji tie ir visnederīgākie - tajos, salīdzinot ar citiem graudaugiem, ir vismazākais olbaltumvielu saturs. Jā, galvenais, uz ko tagad īpaši jāspiež būs olbaltumvielas, jo tās visvairāk tiek uzņemtas caur gaļu. Esmu atklājusi daudzus jaunus produktus, kuru nosaukumus pat nebiju dzirdējusi, un tos var gatavot tik dažādos veidos, un vēl jau visas tās garšvieliņas un mērcītes.Tā vien šķiet, ka līdz šim esmu dzīvojusi kā rāmī, aprobežojoties ar niecīgu devu no tā, kas vispār ir pieejams! Runājot par pieejamību, jā, liela daļa manu nākotnes maltīšu sastāvdaļu vienkāršos veikalos nav atrodami, ja arī ir, tad cītīgi jāmeklē, un daudzi pārdevēji pat nav informēti, ka viņu veikalā tāds produkts ir. Taču es esmu apņēmības pilna un, kā jau teicu, gatavošanās ir sākusies - šodien iepirku dažādas garšvielas un nedzirdētos graudaugu produktus arī izčekoju.
Mana lielā problēma saldumi tiks aizvietoti ar augļiem - svaigiem, žāvētiem, kaltētiem, putrās, sulās un tējās. Medu arī it kā var, bet man tas nav tik mīļš, lai varētu patērēt lielos daudzumos.
Ko lai vēl piebilst nobeigumā? eniiba.blogspot.com uz laiku, iespējams, kļūs par recepšu lapu, jo domāju, ka savos jaunatklājumos un to garšās padalīšos arī ar jums. Vēl jau es, protams, jūs cītīgi informēšu par to, kā man veicas, cik ļoti man kārojas šokolāde, un kādas ir manas sajūtas gaļas neēdāja lomā. Kas zina? Varbūt Lieldienās man neko no tā nemaz vairs negribēsies, varbūt es jutīšos tik labi, ka kļūšu par pārliecinātu negaļinieku. Kāpēc es vārdam veģetārietis izmantoju aizstājējus? Tāpēc, ka veģetārieši sevi ierobežo daudz vairāk nekā es to plānoju darīt, viņiem ir mazliet citi uzskati - atteikšanās arī no olām, piena produktiem un zivīm. To es šoreiz nedarīšu, sākumā aprobežošos tikai ar gaļu parastajā izpratnē. Visu pārejo varbūt nākošgad.
Atā un labu apetīti!
P.S. Viena saitīte, kas mani sevišķi iedvesmo - GAVĒNIS
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru