Iesvētības un citi brīvdienu zvēri

Laba pēcpusdiena, vakars, rīts vai diena! Šodien fokusā pagājušo un šo brīvdienu aktualitātes.
Tātad...
Piektdien es kļuvu par pavisam pilntiesīgu Ģeogrāfu mafijas locekli. Kāpēc ģeogrāfu un kāpēc tagad? Tāpēc, ka fakultātes, kurā mācos, vienojošā biedrība tiek saukta par Ģeogrāfu mafiju (tāpēc nebrīnieties, no kurienes man krekls ar tādu, varbūt nesaprotamu uzrakstu) un iesvētīšana notika tikai februārī, jo, manuprāt, mūsējiem piemīt pavisam saprotama loģika jaunos iesvētīt tikai pēc tam, kad tie izturējuši pirmo sesiju - tā teikt, ir nopelnījuši vietu mafijā.
Ko es varu atzīmēt par iesvētībām - tās bija ļoti atbilstošas fakultātei un, galvenais, bez smērēšanas un visa veida pazemošanas kāda parasti tiek piedzīvota vidusskolu iesvētībās. Notika orientēšanās pa plašajām galvaspilsētas ārēm, kas prasīja ne mazumu komandas saliedētības, atjautības un uzdrīkstēšanās. Nu, piemēram, mums bija jādzied Strēlnieku laukumā un jānopelna kāds santīmiņš, kamēr turpat staigāja kārtības sargi un ar bargu aci vēroja, vai neuzsāksim kādas nelikumības. Kā arī, sacensību laikā jāiegādājas pēc iespējas lētāks aliņš, mūsējais bija pie 20sant., vieniem bija izdevies par mīnus 4sant. Nu domājiet tagad, kā tas vispār bija iespējams. : D Pašā vakarā turpinājām iesvētīties pie fakultātes, sasildoties ar iesvētītāju sagatavoto boli, kuras galvenā sastāvdaļa bija mūsu sanestie lētie aliņi. Tad nu jūs iedomājaties! Bet patiesībā garšoja tīri labi, varbūt tā ir kāda specifika - sajauc visu slikto un sanāk kaut kas labs. Ballīte notika Nabaklabā, kur īpašnieki tīri piepelnās uz garderobes rēķina (20sant. par tās izmantošanu). Manuprāt, diezgan smieklīgi (sarkastiski smieklīgi), bet nu lai būtu - katrs pelna kā māk, ir aitas - ir cirpēji. :) Visā manu iesvētību procesijā pietrūka tikai vienas lietas - paša iesvētību zvēresta došanas. :( Jo redziet, tas notika tikai pēc pusnakts, bet man pēdējais transports uz mājām gāja tieši pusnaktī. Tad nu es sev liedzu šo skaisto, vienreizīgo iespēju (lieki pieminēt, ka tagad drusku žēl), jo nākamajā dienā jau sauca cits pienākums, kas prasīja kārtīgu izgulēšanos un sevis saudzēšanu, kas noteikti nebūtu noticis, ja es būtu palikusi. Tā es kļuvu par tādu pusiesvētītu mafiozi.

Sestdienas atbildīgais uzdevums bija pilnvērtīga dalība Daumanta Gaiļa jubilejas koncertā. Aha, es atkal esmu atradusi savu kori. Šoreiz tas ir universitātes koris "Juventus". Šie daži mēneši bez dziedāšanas lika man novērtēt to, cik ļoti man patīk un cik ļoti man vajag dziedāt. Tik tiešām - tā, ka vajag. Vienošanās kopīgā dziesmā sniedz neaprakstāmu sajūtu. Burvīgi neaprakstāmu. Dziedošie zinās, par ko es runāju. Kad atbildīgais uzdevums bija veikts, sekoja ballīte VIP lokā, kuras neiztrūkstoša sastāvdaļa bija spēles un diskusijas visas nakts garumā. Šoreiz es uzņēmos atbildīgo šofera lomu un nogādāju divus iereibušus vīriešus mājās, kur tie atkal turpināja spēles un diskusijas. Šo daļu es izlaidu, jo plkst. 4.30 man likās piemērots laiks, lai dotos snaudā.

Vakar mēs devāmies iekarot Jelgavas noslēpumainās ielas, lai palūkotos uz ledus skulptūrām. Mmm, tāds skaistums. Žēl tik, ka bija tik sasodīti auksti, ka ilgāk par pusstundu šo skaistumu nespējām baudīt. Es jau labprāt ieliktu te kādu foto, bet neesmu tos vēl saņēmusi no fotoaparāta īpašniekiem. Tas tā garā īsumā par pagājušajām brīvdienām.

Aiziet, mani mīļie! Jūs taču zināt, par ko es runāšu sakarā ar NĀKAMAJĀM brīvdienām...
Jā, tas ir viņš - lielais, baisais R.E.F.E.R.E.N.D.U.M.S!
Godīgi sakot, es neticēju, ka tas tik tālu aizies. Laikam pēdējās cerības paliekas mūsu saeimai lika ticēt, ka viņi tādu absurdu nepieļaus. Nu... pieļāva... Ko es par to visu domāju? Tas ir viens liels, liels, kādam politiski un finansiāli izdevīgs projekts/farss. Ar nolūku sašķelt sabiedrību - tie, kas par, un tie, kas PRET. Lai gan otra valoda nav vajadzīga ne latviešiem, ne arī tiem pašiem slāviem. Tomēr, kas notiek? Vismaz es pēc tā, kad slāvi gāja parakstīties, lai referendumu vispār pieņemtu, sāku skatīties ar baltu aci uz ikvienu, kurš kaut kur tuvumā ierunājās svešajā mēlē. Sak' "Vai arī TU esi pret letiņu tautas pamatiem?!?!" Tagad man tas dullums ir pārgājis. Jā, arī tāpēc, ka nepadošos tam, ko cenšas panākt - sašķelšanos un tieši tādu skatīšanos ar baltu aci kā to sākotnēji darīju es... Man tīri labi patīk ideja, ko šodien pamanīju tramvaja pieturā. Latviešu Intelektuālā fonda aicinājums balsot ar baltu lapu - proti, neatzīmēt nevienu no variantiem, bet pierakstīt klāt savu vēlējumu. Ideja ir laba. Vienojoša - latvieši un slāvi, visi tā varētu darīt. Bet... viss šis pasākums man kaut kā nepatīk. Ja saeimas vēlēšanas vienmēr šķiet tādas īsti - ne par ko, tad šoreiz es mazliet baidos, ka tas, ko mēs šobrīd pieredzam ir tikai aisberga paša, paša augša. It sevišķi jau tas, ka cilvēki tiek musināti ar izteikumiem, ka esot jābalso "par latviešu valodu", lai gan jautājums biļetenā patiesībā ir par to, vai jūs piekrītat krievu valodai kā otrai valodai, uz ko jebkurai saprātīgai būtnei JĀBALSO PRET. Diemžēl, bet es domāju, ka daudzi tieši tā iekritīs. Tieši tāpēc arī es sestdien iešu balsot un ne mirkli nešauboties ievilkšu PRET! Un arī jums visiem ir jādara tāpat, jāaicina līdzi draugi un radi, un jāizskaidro omītei, ka jābalso PRET, lai visādi Lindermaņi vairs nekad neiedomātos taisīt pilnīgi bezjēdzīgus, apkaunojošus un aizvainojošus referendumus!!