Labu rītu visiem, kas šajā skaistajā sestdienas rītā jau ir pamodušies!
Kopš pēdējā ieraksta ir pagājusi jau nedēļa, pa kuru, kā vienmēr, ir notikuši dažādi atgadījumi. Zīmīgākais no tiem - 29.02. sākās gavēnis. Kā tad man iet ar atteikšanos no gaļas un saldumiem? Vienu dienu gandrīz apēdu konču, jo vienkārši aizmirsu, ka neēdu saldumus. Nonācu jau pirmajā kritiskajā brīdī, kad pavīdēja doma visam atmest ar roku, jo vakar donoru centrā man atteica zemā hemoglobīna līmeņa dēļ, kas arī ir saistīts ar gaļas neēšanu. Kā jau iepriekš paredzēju, ar gaļu tādu psiholoģisku grūtību vēl nav, saldumus izdodas lieliski aizvietot ar žāvētiem augļiem. Un patiesībā, arī izmantojot karameļu ķermeņa skrubi, ir tāda sajūta, ka to garšīgi smaržīgo saldumu es uzsūcu caur ādu. Ir sākusies ceturtā gavēņa diena jeb gandrīz pagājusi desmitdaļa no visa gavēņa. Jāteic - jau ir piedzīvoti savi procesa plusi un arī mīnusi (piemēram, zemais hemoglobīna līmenis, kas man vēl vismaz nedēļu neļauj būt labam, citu dzīvības glābjošam cilvēkam). Par plusiem.
Pirmkārt, man ir vēl viena jauna aizraušanās - veģetāra uztura izzināšana. Manus tīmekļa favorītus ir papildinājušas daudzas un dažādas interneta adreses par un ap veselīgu un veģetāru dzīvesveidu, produktu uzturvērtības, to nozīme cilvēka organismā un vēl un vēl. Katru dienu pirmais, ko izdaru, ieslēdzot datoru, ir nevis ieet draugos, bet pameklēt kaut ko jaunu par šobrīd tik aktuālo tēmu.
Otrkārt, esmu atklājusi daudz jaunu pārtikas produktu un garšvielu. Tas ir fantastiski, cik to patiesībā ir daudz, un kā tie papildina viens otru! Es tagad zinu, kas ir kuskuss, kumīns, kardamons vai tritikāle, kādas izskatās lēcas, vai kā jāpagatavo humuss. Iespējams, ka kādam tas viss jau sen bija zināms, bet man tas ir kaut kas jauns. Piemēram, šobrīd es dzeru tēju, kura pagatavota ar karstu ūdeni aplejot laima šķēlītes. Tik dīvaini dzert tēju, kura smaržo pēc mojito.
Un no šī visa izriet arī trešais pluss - domāju, ka gavēņa laikā manas kulināres prasmes tiks pamatīgi uzlabotas. Tie, kas mani pazīst tuvāk, gan jau saprot, ko man tas nozīmē, ņemot vērā, ka īsta saimniece es nekad neesmu bijusi. Vakar, piemēram, es pirmo reizi pagatavoju zupu. Nav tā, ka es neko neprotu gatavot. Protu, tikai parasti centos aprobežoties ar maksimāli vienkāršām lietām vai tādām receptēm, kuras jau iepriekš ir pārbaudītas. Mana pirmā bija siera zupa. Process man aizņēma diezgan ilgu laiku, bet galu galā sanāca ļoti garšīga - tā vismaz atzina mīļotais (kurš, atbalstot mani, arī ir nolēmis gavēt kādu konkrētu produktu), pēc tam, kad lūdzu viņam būt godīgam, jo kā gan es citreiz varēšu uztaisīt labāku, ja nezināšu, ka šī bija slikta?- un arī ļoti sātīga - pēc pirmās porcijas jau jutos pārēdusies. Nošāvu garām vienīgi ar to, ka saliku pārāk daudz kartupeļu un kāpostu, tāpēc tā vairāk man bija tāda biezzupa, un arī galu galā secinājām, ka vesels katls uz mums diviem būs par daudz. Bet nu nekas, uzminiet, ko mēs šodien visu dienu un varbūt arī rīt ēdīsim? :D Ja nu ir vēl kāds/a, kurš nezina, kā pagatavot siera zupu, vai ja interesē, kā tieši to gatavoju es, nospiežot uz šiem vārdiem, redzēsiet recepti. Un patiesībā nav tā, ka mums šodien ēdienkartē tikai zupa. Šīsdienas plānā ir izmēģināt vēl vienu jaunu produktu - kuskusu. Tas ir tāds kā miltu/graudaugu produkts, kurš Latvijā ienācis no Tuvajiem Austrumiem. Recepti, kuru šodien gribu pamēģināt, atradīsiet, klikšķinot šeit.
Kādi ir gavēņa un veģetāra uztura mīnusi?
Pirmkārt, tas prasa laiku un nopietnu gatavošanos izplānot, ko, cik daudz un kādās kombinācijās ēst, lai uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, kuras tiek zaudētas, neēdot gaļu. Piemēram, tā pati dzelzs, kuras dēļ mani noraidīja donoros. Tāpēc, kā jūs varat iedomāties, es tagad maksimāli centīšos lietot produktus, kuros tās ir ļoti daudz.
Otrkārt, specifiskos produktus veikalu plauktos ir grūti atrast - to vai nu tur nav, vai nu tie ir ļoti mazā izvēlē. Bet man jau ir padomā daži mazi veikaliņi, kurus pamanīju, staigājot pa Rīgas ieliņām.
Treškārt, specifiskie produkti ir dārgi. Tas, manuprāt, ir veģetārā dzīvesveida lielākais mīnuss. Tu it kā centies dzīvot veselīgi, bet ražotāji tev galīgi nenāk pretī.
Tas tā par manām pirmajām gavēņa atklāsmēm. Plusi mani ļoti iepriecina un nostiprina manu apņemšanos, mīnusi... nu patiesībā arī mīnusi funkcionē tāpat kā plusi, jo beigu beigās man būs vēl lielāks gandarījums, ja būšu atradusi labākos risinājumus šīm nedaudzajām problēmām.
Uz sadzirdēšanos, gavētāji un gavētāju atbalstītāji!
 |
| Kuskuss afrikāņu gaumē |
Pirmkārt, tas prasa laiku un nopietnu gatavošanos izplānot, ko, cik daudz un kādās kombinācijās ēst, lai uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, kuras tiek zaudētas, neēdot gaļu. Piemēram, tā pati dzelzs, kuras dēļ mani noraidīja donoros. Tāpēc, kā jūs varat iedomāties, es tagad maksimāli centīšos lietot produktus, kuros tās ir ļoti daudz.
Otrkārt, specifiskos produktus veikalu plauktos ir grūti atrast - to vai nu tur nav, vai nu tie ir ļoti mazā izvēlē. Bet man jau ir padomā daži mazi veikaliņi, kurus pamanīju, staigājot pa Rīgas ieliņām.
Treškārt, specifiskie produkti ir dārgi. Tas, manuprāt, ir veģetārā dzīvesveida lielākais mīnuss. Tu it kā centies dzīvot veselīgi, bet ražotāji tev galīgi nenāk pretī.
Tas tā par manām pirmajām gavēņa atklāsmēm. Plusi mani ļoti iepriecina un nostiprina manu apņemšanos, mīnusi... nu patiesībā arī mīnusi funkcionē tāpat kā plusi, jo beigu beigās man būs vēl lielāks gandarījums, ja būšu atradusi labākos risinājumus šīm nedaudzajām problēmām.
Uz sadzirdēšanos, gavētāji un gavētāju atbalstītāji!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru