Jaunatklājumi

Labvakar, svētdienā!
Kaut gan brīvdienām vajadzētu būt dienām, kuras pavada atpūšoties un neko nedarot... lai gan - ej nu sazini! Varbūt atpūšanās ir tieši kaut kā darīšana, kaut kā patīkama. Tātad - pēc ievada iespējams jau nopratāt, ka tādas rosīgas brīvdienas man sanākušas. Bet par visu pēc kārtas.
Ne gluži brīvdienas, bet tomēr - nedēļas sākumā apmeklēju teātra izrādi "Jasmīns. Pārdaugava". Rezumē - noteikti aizrāva daudz vairāk kā pēdējā apmeklētā izrāde. Interesants sižets, tāds ļoti mūsdienīgs - par kredītiem, nespēju atdot, sadzīves ķildām, kaislībām, negaidītiem pārsteigumiem un, protams, par mīlestību (dažādu veidu). Ļoti patika, ka galvenais, pozitīvais tēls nebija idealizēts, bet arī pieļāva kļūdas un izdarīja lēmumus un rīcības, kas pozitīvam tēlam tradicionāli nepiederas, tomēr Jasmīnā ļoti labi iederējās. Varēja būt īsāka (ar starpbrīžiem 3h 40min), likās pārāk izstiepta, nebija viegli tik ilgi noturēt uzmanību. Daži momenti varbūt pārāk haotiski un neizprotami - kas tur tagad notiek? Kopumā laba, bet viduvēja izrāde. Tikko pēc noskatīšanās bija pozitīvāku emociju kā tagad, gandrīz pēc nedēļas. Bet arī tas ir rādītājs. Aktieru sniegums bija ļoti labs, sevišķi Astrīda Kairiša - noticēju visam, ko viņa teica un darīja. Kaut kas pietrūka sižetā.
Piektdienas vakars izvērtās par Mr.Lieliskā svētku ieskandināšanas pasākumu, kurš sekoja uzreiz aiz rūpīga un cītīga darba dziļi, dziļi Ķengaragā. Jāsaka, ka par spīti manām sevis pārliecināšanas spējām, es tomēr nespēju mierīgi atrasties tajā rajonā, it īpaši pēc tam, kad metru pusotru no manis zēniņš izvilka savu nazīti un dikti nopētīja.
Sestdiena iesākās grūti... Taču ko darīsi - kad jāstrādā, tad jāstrādā! Diemžēl pēc 3h smaidīšanas un kūku popularizēšanas no Maximas nemaz nebija tik viegli tikt prom - tieši tad bija jāsāk līt. Nē, ne līt - gāzt! Beidzot tikusi mājās, rosījos un darījos, lai sagatavotos Lielajam vakaram... :)

Jā, jā, arī pūpēži ir ēdami (NE VISI)!

Bet šodien kopā ar visā pasaulē izslavēto meistarīgo šuvēju apmeklējām sēņu izstādi. Sapratām, ka esam lielas neprašas sēņu atpazīšanā. Tik tiešām - ir ļoti, ĻOTI daudz ēdamu sēņu, un tām mēs paejam garām katru reizi, kad ieejam mežā velšu medībās. Un nemaz nav tā, ka mēs lasītu tikai tas garšīgākās un labākās sēnes. Spriežot pēc aprakstiem, dažas no gardākajām neesmu nekad pat mēģinājusi. Jāatzīst gan, ka tās, kuras stipri līdzinās zaļajai vai baltajai mušmirei es neņemšu pat pēc cītīga sēņu ceļveža izstudēšanas. Ak, jā - esmu apņēmusies izpētīt sēņu rokasgrāmatas un sākt lasīt arī citas ēdamās sēnes kā tikai baravikas, gailenes, bērzlapes un sviesta bekas. Varbūt, ka vēl šogad izdosies kādu smuku receptīti īstenot.
Pabiju arī jaunajā, tik ļoti izslavētajā, vēl Latvijā nebijušajā apģērbu veikalā H&M. Secinājums - nekas īpašs, nekas sevišķi jauns, dažas skaistas, neredzētas blūzes un bikses. Vairs nekā. 3 stāvi un dažas ievērojamas preces... Vai reklāma bija to vērta? Biju iepirkusies H&M citur Eiropā, tomēr ne reizi neiedomājos, ka tas nu būtu tas, ko Latvijai ļoti vajag. Un varēja jau tomēr atstāt aiz robežas. Kādreiz pabraukājot pa Eiropu, labs pieturas punkts bija arī nekad neredzētie lielveikali, tagad visur viens un tas pats. Ko padarīsi - globalizācija. Mana atziņa jau laikam izrādīsies pareiza - ja gribas redzēt kaut ko pilnīgi citu un maksimāli aizraujošu, jābrauc jebkur, tikai ne uz Eiropu, te viss ir viens.

Pēdējo dienu lielākais atklājums - zaļā kustība "Nāc, sāc zaļot!". No 9.09. ir sākta atskaite 60 dienām, kurās mēs visi varam mainīt savus ieradumus, rīkojoties zaļāk, izmainot tikai niecīgas savas rīcības. Zaļo darbu intensitāti var vērot vides pulkstenī, kurš simbolizē mūsu ik dienas radīto piesārņojumu un kaitējumu dabai. Katrs izdarītais un reģistrētais zaļais darbs pulksteni aizkavē, taču ja dienā ir reģistrēti 1000 labie darbi, pulkstenis tiek kavēts par veselu dienu. Lieliska vieta, kurā apjaust, cik daudz ir līdzīgi domājošo, ka cilvēki tomēr cenšas savu ikdienu mainīt par labu dabai, iedvesmoties savas ikdienas pilnveidei, kā arī vilinājums materiālistiem - iespēja laimēt ļoti foršas balvas. Par to un visu citu www.nacunsac.lv . Arī es jau reģistrēju savu zaļo darbu un pieteicos konkursam. :) Uzskatu pretiniekiem - padalīšos ar atklāsmi, ko guvu vienā no lekcijām. "Dabai dabas risku nepastāv. Tie ir tikai cilvēka apziņā, jo dabai ir vienalga, vai pārplūst upes un pārraujas dambji, vai samazinās krasta līnija. Tie ir cilvēki, kuriem no tā ir kaitējums." :)

Runājot par pārrautiem dambjiem, jāpabiedē jūs ar informāciju, kas arī iegūta jau augstāk minētajā lekcijā. Latvijā un Baltijā lielākā HES, proti Pļaviņu HES, no inženierģeoloģiskā viedokļa ir būvēta nedrošā vietā. Ko tas nozīmē? Pavisam vienkārši - risks, ka HES varētu tik pārrauta, ir lielāks nekā tas drīkstētu būt. Iespēja ir salīdzinoši niecīga (reize 1000 gados), tomēr ir. Par to, kas notiktu, ja Pļaviņu HES tomēr notiktu katastrofa, vari lasīt un skatīt šeit Kad sagrūst Pļaviņu HES aizsprosts. Uzreiz gan brīdināšu, ka raksts ir piecās daļās, tomēr tas ir ļoti interesants un aizraujošs, situācija aprakstīta kā, kur un pēc cik ilga laika kas notiktu. Ja nu uzreiz gribas izlasīt par sev interesējošo reģionu:
1.daļa - Pļaviņu HES un Jaunjelgava;
2.daļa - Dzelmes, Lielvārde, Ķeguma HES, Ciemupe un Ogre;
3.daļa - Ikšķile, Rīgas HES, Zirņu sala, Dārziņi, Doles sala, Ķekava, Ķengarags;
4. un 5. daļa - pārējā Rīga.
Ja nu neko negribas lasīt, bet tikai interesē, cik tad lielā teritorijā tie ūdeņi būtu (citur paceltos 0,5m, citur 8m) un vai pašiem izdotos paglābties, te būs karte - Plūdi .
Tāds draudīgs nobeigums sanāca, tomēr mans mērķis bija likt jums aizdomāties, cik gan jauki var būt dzīvot pašā Daugavas krastā (un runa jau nemaz nav par pašu krastu) un tā akli un mierīgi uzticēties tam, ka dambis taču ir nepārraujams, jo iespēja, kaut niecīga, pastāv vienmēr... Cerēsim, ka šis scenārijs mūžīgi paliks tikai un vienīgi scenārijs.
Jauku un ražīga darba pilnu nedēļu!

Vēlreiz vismīļākie sveicieni...