Pa ilgiem laikiem - kopsavilkums

Sveiki, sveiki, mani dārgie draugi - uzticamie lasītāji un tie, kas šodien eniibu atver pirmo reizi!
Ilgi gan neesmu te iegriezusies, nē, iegriezos gan palaikam, bet nebija īsti laika un saņemšanās kaut ko uzrakstīt. Šodiena tad nu būs šī apņemšanās pilnā diena. Jā, tik tiešām - pilna ar apņemšanos. Varu jums palielīties un sev lepni uzsist uz pleca - pirmais sacensību skrējiens Nordea Rīgas maratona ietvaros ir veiksmīgi aizvadīts!

Šoreiz skrēju īsāko distanci - 5km, tomēr man tas bija daudz un prasīja apzinīgus treniņus, lai justos droši par sevi un varētu skriet bez bēdu. Jāsaka, ka treniņi pilnīgi noteikti ir atmaksājušies - lai gan trenējoties ne reizi vēl nebiju noskrējusi 5km, šodien viss bija lieliski par spīti karstajai saulei un milzīgajai skrējēju masai. Kā iesāku skriet, tā neapstājos nevienā pašā brīdī līdz pat finišam, jāatzīmē, ka tas arī bija mans galvenais mērķis - saglabāt savu tempu, neskriet līdzi baram, izbaudīt  brīdi un skriešanas prieku. Tas viss bija, turklāt patīkamais pārsteigums, ka finišs šķiet pienāca tik ātri un nejutos izpumpēta, bet gan jutu, ka varētu noskriet vēl kādu gabaliņu. Tas taču ir tik skaisti, ka var tā paskriet, priecāties par sevi un apkārtējiem, un sevi nemocīt. Katrā ziņā jūtos ļoti apmierināta, uzsitu sev uz pleca - malacis! Tagad tik jāturpina trenēties, un nākošgad varbūt varēšu pieveikt arī 10km vai vismaz uzlabot savu šī gada laiku, jo tas taču ir tik forši! Ak, jā, mans laiks bija 38min. Manuprāt, diezgan neslikti. :)

Vakar zināju, ka skriet nevajag, tāpēc devos lieliskā pastaigā pa Rīgas muzejiem. Jāsaka gan, ka muzejus, kurus gribēju apskatīt visvairāk, tā arī neapskatīju, jo rindas bija pāāārāk garas. Ļoooti garas. Tomēr Baldones dūņu krēmiņus izdevās notestēt, roku masāžu farmācijas muzejā saņēmu un arī Zvaigzne ABC izdevās ļoti izdevīgi iegādāties nesen iekārotu grāmatu. Runājot par šo grāmatu - R. Jangs "pH brīnums", tā ir lieliska lasāmviela tiem, kuri vēlas pareizi sabalansēt savu uzturu un izvairīties no saslimšanām. Pati vēl neesmu lasījusi, bet reklāma tā stāstīja. :D Ja būs tik laba, cik reklamē, gan jau arī ar jums padalīšos gudrībās.

Šonedēļ fakultātē noslēdzās Zaļās patruļas. Kas tie par brīnumiem? Daļa lasītāju gan jau zina, bet paskaidrošu tai daļai, kuri nezina. Kā jau varbūt būsiet dzirdējuši un sapratuši, es sevi attīstu vides zinātnes studijās, un attīstu ļoti labi - par vienu zaļu un ilgtspējīgi domājošu personību. Tad nu šajās studijās vienā no kursiem bija tāds projekts Zaļās patruļas - mēs sadalījāmies grupās, katrai grupai iedalīja vienu poligonu Rīgā vai Rīgas apkārtnē, mums tas poligons bija jāiet apsekot, lai noskaidrotu, kāda tur situācija, jāinformē atbildīgās iestādes, ja kaut kas ne tā un par to visu jāizveido prezentācija. Jau apsekojot mūsu poligonu, skumji secināju, ka sakoptais Rīgas centrs un dzīvojamie rajoni ir tikai pilsētas fasāde. Aizkulises ir neglītas, piedrazotas un MILZĪGAS. Tā nu tas ir, turpat starp ielām, kurās valda dzīva satiksme, ir tāds bardaks, ka trūkst vārdu. Te jums daži foto nelielam ieskatam:

Atrodiet kaķi!

Nu, mīļie, kā jums veicās? Pēdējā fotogrāfijā kaķi atradāt? :D
Un šis bija tikai neliels ieskats. Iedomājieties, ka tādi un vēl trakāki izskatās vismaz 10 no visiem 15 poligoniem, ko visas grupas apskatīja. Šausmas! Bet realitāte. Galvaspilsēta Rīga.
Turpinot stāstu ar atpakaļejošiem datumiem, padalīšos fotogrāfijās no pagājušās sestdienas ekskursijas (dažas jau bija redzamas dr.lv), kuras laikā mums vajadzēja skatīties ralliju, tomēr mēs tā vietā nolēmām paskatīties Latviju:

Kaives dižozols - resnākais Latvijā un, kā izrādās, arī A-Eiropā.

Velnakmens un cilvēks lecienā.

Vissaldākais pārītis pie velnalas.

Cilvēks un meditācija.

Joprojām saldais pārītis.

Ekskursijas novērtējums.

Ballīte - mums pēc ekskursijas, pārējiem ballētājiem pēc rallija - izvērtās diezgan trakulīga un piedzīvojumiem bagāta, kā jau tas ar šo kompāniju mēdz būt. Galvenie secinājumi - mēs esam tādi, kādi esam, unikāli un nevajag skatīties uz citiem; ja liekas, ka vajag paņemt vēl vienus, siltus apavus, to noteikti vajag darīt; guļammatraci jāpiepūš pirms visi ir iegājuši gulēt; medalus ir tik ļoti garšīgs, pat cena mani no tā neatturēs. Jap, tas tagad mans jaunais alkoholiskais favorīts - vienkārši lielisks. Runājot par gastronomiskajām izvirtībām, plānoju kļūt par profesionālu sieru pazinēju un baudītāju, jo sieru taču ir TIK daudz! Mans šī brīža gardākais siers - "Džiugas". Mm, jāiet uzkost kādu gabaliņu.
Pēdējais, ar ko vēlos šodien padalīties, iespaidi no 9.maija. Jāatzīst, pirmo reizi Rīgā biju šajā dienā, tāpēc mans izbrīns par visu to pasākumu bija vēl jo lielāks, turklāt, mana Rīgas apmetne ir šepat Uzvaras parka tuvumā. 9.05. speciāli izkāpu pieturu ātrāk, lai varētu cītīgāk pavērot norises pie Uzvaras pieminekļa. Ziniet, likās esmu uz Krieviju atbraukusi. Citkārt, tik klusais parks un mierīgās ieliņas bija pārvērtušās ziedu tirgotāju alejās, piepildītās ar pensionētu karavīru un jūrnieku, kuri apkārušies medaļām, masām. Visriņķī viena vienīga krievu valoda un izsaucieni: "Pobeda! Naši geroi!" Atklāti sakot, man jau nemaz netraucē, lai jau svin, ka tik nereklamē "Dzimto valodu".
Visu labu! Jāuztaisa kāda kāju masāža, kaut kā pasmagi kļūst. Atā!