Šodien dziļu pārdomu nebūs, tikai pēdējo dienu pārskats.
Pirmkārt, eniiba ir sasniegusi savu 1000šo lasītāju, turpmāk statistiku varēsiet aplūkot šepat blogā, kā arī, ja kādam ļoti liela interese, ziņas par jaunumiem varēsiet saņemt uz e-pastu. To funkciju arī es te kaut kur esmu pievienojusi. Par statistikas jauno rekordu jāsaka jums liels paldies, ir pagājuši tikai 2 mēneši, bet jūs jau 1000 reizes esat lasījuši manā prātā radušos brīnumus. Manuprāt, pirmajiem mēnešiem tas ir daudz. Paldies jums!!!Vakar no rīta, kā jau bija plānots, pirmās notiesāju šokolādes olas. Bija patīkami atcerēties to fantastisko garšu, tomēr jāatzīst, ka kā svētlaimē nejutos, vairāk tāds "nu jā... šokolāde... garšīga". Nekas vairāk. :) Kotletes un rasolu ar gaļu arī ieēdu. Rasols vēl tā, bet kotletes īpašu sajūsmu neraisīja. Varbūt tas tā bija tikai vakar, lai gan pašā vakarā dzimtajās mājās tapa panēti vistas filejas gabaliņi, kas gan diezgan raiti ceļoja uz manu šķīvi. Nobaudīju Cēsu Džona Pina Colada. Oriģinālais kokteilis, protams, ir daudz labāks, bet arī šim nebija ne vainas. Īsāk sakot, atpakaļ pie grēkiem pēc pilnas programmas. Taču... domāju, ka ne uz ilgu laiku. :)
Sestdien izmēģinājām vēl neapgūtas olu krāsošanas tehnikas - alkšņu mizas, ķērpji un sniegpulkstenītes. Secinājām, ka vecās labās sīpolu mizas kombinācijā ar visa veida zaļumiem ir un paliek vislabākās. Lūk, rezultāts...
.. Es lūdzu, lai man Tevis nepietiek nekad.
.. Es lūdzu, lai man vienmēr Tevis ir par maz.
/G. Račs/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru