Festivālu vasara - Positivus

Šoreiz nosaukumam aizņēmos tekstu, ko pamanīju kaut kur kādā reklāmā. Bija iespiedies prātā.
Stāsts būs par manām (mūsu) sajūtām pēc Positivus 2014 apmeklējuma.
Vēl mācoties skolā, es vairākus gadus kā nepilngadīga padsmitniece sapņoju par Positivus apmeklējumu - mūzika, milzīgā telšu pilsētiņa, cilvēki, atrakcijas, tas man šķita tik forši, tomēr toreiz tas likās pārāk dārgs un tāls pasākums. Vidusskolas pēdējā klasē, parādoties pirmajām lētākajām Positivus biļetēm, saņēmos un nopirku. Kaut braukšu viena, bet beidzot braukšu! Šobrīd patiesībā grūti pateikt, vai cerības toreiz attaisnojās - neatceros. Bet laikam jau patika pietiekami, lai brauktu vēlreiz, taču ne tik ļoti, lai brauktu katru nākamo gadu, jo pēc Positivus 2011 es otro reizi to apmeklēju tikai šogad. Galvenais secinājums pēc pasākuma - šie trīs gadi vides zinātnes studijās un vispārējā personības attīstībā ir padarījuši mani par gluži citādu cilvēku nekā beidzot vidusskolu. Es neapgalvošu, ka lietu, kas man nepatika bija vairāk nekā patika, taču tie daži aspekti, kas man nepatika, manai šī brīža būtībai ir ļoti svarīgi. Pirmkārt un laikam jau arī vissvarīgāk/traucējošāk - visur visi smēķē! Nu nebija man iespējas šajās 3 dienās izvairīties no indēšanās. Lai kur es ietu/stāvētu/gulētu/dziedātu/dejotu, visur mani pavadīja dūmu aromāts/smaka. Jau piektdienas vakarā, stāvot rindā, lai pirmo reizi ieietu festivāla teritorijā, tiktu nopūsta no galvas līdz kājām. Kad vienam, kurš brutāli man sejā iepūta dūmus, pieklājīgi palūdzu, lai nepūš man tieši sejā, viņš atbildēja: "If you don't like smoke, then don't go to festivals!" Tas bija vienlaikus nepieklājīgi un arī viedi, jo viņam bija balta patiesība. Tā nu es samierinājos ar realitāti - tas ir mūzikas festivāls, kurā lielākā daļa cilvēku ir atbraukuši 3 dienas brutāli dzert, kam līdzi seko arī smēķēšana. Ja nepatīk, nebrauc! Taisnība. Tikai es biju ļoti pārsteigta, ka TIK daudz cilvēku smēķē. Es nebiju iedomājusies, ka problēma ir TIK nopietna. Otrkārt, esmu pateicīga savām draudzenēm par vietas aizņemšanu telšu pilsētiņā, lai mums ar Mr. Lielisko nenāktos biedroties ar kādu svešu, neaprēķināmu kompāniju, taču telšu pilsētiņa savā ziņā bija ārprāts. Ne pati pilsētiņa, bet daļa no tiem cilvēkiem, kas tur atradās. Teltis, protams, bija viena pie otras, tāpēc nācās dzirdēt daudz un dažādas sarunas, ko labāk nebūtu dzirdējusi. Lieki piebilst, ka spilgtākās lika manām ausīm vienkārši novīst un ievilkties atpakaļ galvaskausā, kas, saprotams, norisinājās pilnā skaļumā 4:00 no rīta. Bet atkal jāpaskatās no otras puses - uz festivālu jau nebrauc gulēt. :) Taču arī uz ģeoralliju nebrauc gulēt, tomēr vieta un cilvēku daudzums atļauj norobežoties no nevēlamām sarunām. Jā, šo dienu laikā es bieži Positivus salīdzināju ar ģeoralliju (fakultātes pasākums 4 dienas ar laivām un teltīm). Un ģeorallijs ir labāks. Arī tādēļ, ka dienas laikā līdz vakara ballītei nav jānīkst, kā tas notika Positivus, bet tad notiek pats labākais - laivošana! Droši vien, ka Positivus pa dienu es arī būtu varējusi nenīkt, bet piedalīties daudzajās aktivitātēs, kas notika festivālā, taču negribējās stāvēt un atkal nīkt garajās rindās. Un, protams, arī tualetes apstākļi ģeorallijā man patīk labāk. Visu cieņu Positivus ToiToi dienestam, viņi darbojās tiešām apsveicami un adekvāti, taču pretīgi ir un paliek pretīgi.

Pārlasīju un saprotu - izklausās, ka man nekas nepatika. Taču tā nav. Man ļoti patika kompānija, ar kuru mēs nīkām kopā. Daudz smieklu un jautri brīži kopā ar sen nesatiktiem draugiem, dzirdējām daudzus lieliskus mūziķus, dejojām, peldējāmies jūrā. Arī laika apstākļi mūs lutināja, varbūt pat pārāk. :) Es nenožēloju, ka mēs aizbraucām. Šī bija forša, taču ļoti nogurdinoša nedēļas nogale. Vispār jau man patika viss, izņemot to milzīgo cilvēku baru, jo tas bija tas, kas radīja visu nepatīkamo. Ar Mr. Lielisko (kuram šis bija pirmais Positivus) vienbalsīgi nolēmām, ka šī ir pēdējā reize, kad apmeklējam visas trīs festivāla dienas, nākotnē iespējams iegriezīsimies Positivus uz vienu dienu - no rīta šurp un vakarā atpakaļ. Jo sestdiena mums bija visforšākā diena, ar to būtu pilnībā pieticis. Laikam jau mums vienkārši nepatīk tik masveidīgi pasākumi. :)
Kā es zinu, ka esmu cits cilvēks nekā pirms 3 gadiem? Jo no iepriekšējā Positivus es neatceros ne nenormālo smēķēšanu, ne telšu pilsētiņas kontingentu. Toreiz man tas laikam nebija tik būtiski, cik ir tagad. Katram savs. Es labāk braucu ģeorallijā, citiem labāk Positivus. Neuztveriet šo kā festivāla antireklāmu! Es zinu, ka daudziem tieši tas, kas man nepatika, ļoti patīk un tieši tas viņiem festivālu padara tik foršu. Un visu cieņu organizatoriem - izveidot Latvijā pasākumu, kas jau ir pazīstams, nebaidos to teikt, visā pasaulē un katru gadu pulcē daudzus tūkstošus skatītāju un lieliskus mūziķus. Ja neesat bijuši, iesaku apmeklēt, lai atrastu savu viedokli par šo festivālu.