Brīvdienas, brīvdienas... Sāk jau iet uz galu. Bet es nebēdājos, esmu ļoti labi pavadījusi laiku, un zinu, ka arī dažas atlikušās dienas mājās būs lieliskas.
Vakar turpināju tradīciju un devos apciemot savu skoliņu. Bija patīkami, ka skolotāji no tiesas priecājās un patiešām gaidīja mūs. Forši tā parunāties, pasmieties. To es saucu par "savu skolu"! Taču ne par to šoreiz stāsts.
Kā jau būsiet nopratuši pēc virsraksta, ņammātāji sabijuši vēl vienā restorānā. Ne vakar, ne aizvakar un arī ne pagājušajā nedēļā, bet janvārī gan. "Lielais Ķīnas mūris" Kr. Valdemāra ielā bija Mr. Lieliskā izvēle, jo Mr. vēlējās apmeklēt tieši ķīniešu iestādījumu.
Atrašanās vieta - tuvu centram, sabiedriskā transporta dzīva kustība turpat aiz loga, ko varbūt varētu pieskaitīt mīnusiem. Blakus biznesa centram, kas galu galā noteica to, ka īsti par restorānu to nevarēja nosaukt - bija pieejams arī bistro variants, kur varēja izvēlēties jau no gataviem ēdieniem, kā kafejnīcā, ko arī izmantoja daži biznesa centra darbinieki.
Interjers - īsti ķīnisks. Bija gan grezni lampu dekorējumi, gan augi, gan ķīniešu mūzika, viss tādā ķīniešu karnevāla sarkanā tonī. Liels, liels pluss. Turklāt, pavisam autentiski, ka mūsu viesošanās laikā, restorānā ieradās 3 ķīnieši.
Apkalpošana - meitene bija laipna, taču valodas barjera traucēja atbildēt uz mūsu jautājumiem, saņēmām paskaidrojumus krievu valodā. Labi, ka Mr. Lieliskajam tas galīgi nav šķērslis, savādāk es atsevišķus terminus tā arī nebūtu sapratusi. Viesmīle (?) arī īsti labi nezināja, kas ir kas, par sastāvdaļām teica "laikam, varbūt". Ēdienu pasniedza uz keramikas šķīvjiem ar zilām maliņām, kas man galīgi neizlikās ķīniešu iestādei atbilstoši, bet varbūt es vienkārši neesmu informēta. Kopumā - nebija ļoti slikti, bet vispār vērtēju kā mīnusu.
Ēdiens - pati ēdienkarte likās stipri novecojusi, vizuāli. Laikam jau bieži tā netiek izmantota, kas tā arī varētu būt. Es pasūtīju kalmārus ar dārzeņiem, Mr. Lieliskais cūkgaļu saldskābajā mērcē un vēl arī lielu rīsu bļodu ar garnelēm un olu. Atnesa ļoti ātri, kas likās mazliet aizdomīgi - varbūt viss tiek turēts saldēts? Mr. ļoti garšoja viņa cūkgaļa. Lai gan iepriekš ēdot kalmāru, likās, ka tas ne pēc kā negaršo, to šoreiz izvēlējos ar cerību, ka ķīniešu restorānā varbūt pagatavos garšīgi. Cerība nepiepildījās - tas vienalga ne pēc kā negaršoja. Man it kā garšoja, bet kaut kas nebija manām garšas kārpiņām piemērots, iespējams, ka tie bija bambusa dzinumi, bet viesmīle neprata konkrēti atbildēt kas tas ir.
Cenas - ja man viss būtu garšojis, teiktu, ka cena pilnīgi atbilst kvalitātei. Nebija pārāk dārgi, tāda normāla restorāna cenas.
Lēmums - iespējams ietu otrreiz, ja tā nebūtu citu iespēju, vai ļoti gribētos ēst. Bet kā restorānu to nevērtēju - tādēļ laikam nē.
P.S. Jaunumi sadaļā "21 grāmata".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru