Man, lūdzu, vēl 100 g... kultūras!

Ziema šodien pavisam pilnvērtīgi atgriezusies galvaspilsētas ielās. Aiz loga atkal brīnišķā skaņa, kā sētnieki cenšas no ietves asfaltu noberzt... :)
Kā gribas padalīties ar aizgājušo dienu spilgtākajiem iespaidiem. Visu pēc kārtas.
Pagājušā gada iespaidi saldo pārīti noveda pie otrā Ledus skulptūru festivāla Jelgavā apmeklējuma. Skaisti, apbrīnojami... tomēr likās, ka pagājušajā gadā kaut kā patika labāk. Varbūt tādēļ, ka tie bija pirmie iespaidi, kas neredzēts. Varbūt tādēļ, ka cilvēku bija TIK daudz! Kā jau uz 15. gadadienu. Tik daudz, pārāk daudz, nogurdinoši daudz... Bija grūti kaut kur iespraukties vai pat iet pašiem savā tempā - pūlis nesa līdzi. Taču tā jau laikam ir šo populāro, interesanto pasākumu specifika. Vai brauksim atkal? Noteikti! Vai brauksim nākamgad? Laiks rādīs. [foto ir, bet vēl nav - gan jau publicēsies nākotnē]
Nevarēju vien nociesties, kad varēšu pastāstīt par ņammātāju pēdējo atklājumu: 
Ņammātāji "Fazendā" (Nometņu ielā 7)
Atrašanās vieta - Āgenskalns, kas citiem varbūt izskatās nomaļus centram, bet mūsu gadījumā ideāli. Apvienojām pastaigu ar restorāna apmeklējumu. Ļoti jauka, klusa vietiņa, dzīva satiksme it kā ir turpat, bet nav aiz loga. Pieminēju adresi, jo "Fazendas" ir divas, otra baznīcas ielā.
Interjers - ļoti, ļoti, ļoti mājīgs. Restorāns sadalīts vairākās (šķiet, ka divās) daļās, kas ļauj saglabāt zināmu intimitāti. Lielisks iekārtojums - koka krēsli un galdiņi, mīksti spilveni, žurnālu galdiņš. Visapkārt koks, kas radīja īstu siltuma un omulīguma sajūtu. Kaut gan viss bija iekš brūna koka, restorānā bija gaiši un patīkami.
Apkalpošana - mums gadījās ļoti foršs puisis. Neuzbāzīgs, smaidīgs, laipns. Serviss bija izcils - ne par maz, ne par daudz, jo "par daudz" dažreiz ir kaitinošāk nekā "par maz". Neuzbāzās mums ar desertu vai dzērieniem, kā bieži to mēdz darīt - ļāva pašiem visu mierīgi izdomāt un pārdomāt.

Ēdiens - pirmo reizi pēc ņammātāju apgaitas varu apgalvot, ka maltīte bija perfekta līdz pēdējam. Mēs pasūtījām mīdijas baltvīna mērcē ar ķiploku grauzdiņu, zaļo tēju, cūkgaļas eskalopus konjaka mērcē un ābolu štrūdeles ar vaniļas saldējumu. Sākumā pasmīnējām par "ķiploku grauzdiņu", domājām - vai tad pieliks klāt vienu mazu grauzdiņu? Bet grauzdiņš bija tāds pamatīgs, kārtīga šķēle. Ēdieni bija lieliski, man ārkārtīgi garšoja un patika, kā tie bija noformēti. Par visu bija padomāts. Turklāt, ļoti pozitīvi vērtēju, ka, lai gan mēs speciāli nepasūtījām, mums atnesa maizes šķēlītes ar ķiploku sviestiņu - tā teikt, lai iesildītos. Mīdijas tika pasniegtas tādā kā keramikas katliņā, kas bija interesanti. Mr. Lieliskais nosmēja, ka no katla taču nedrīkstot ēst. Vienīgais atceros, ka pirmo reizi nobaudot mīdijas likās, ka tika piedāvāti kādi ērtāki instrumenti, tomēr varbūt arī kļūdos. Deserts, lai gan sākumā izskatījās tāds pamazs, galu galā izrādījās tieši tik, cik bija nepieciešams. Karstā štrūdele un pa virsu auksta saldējuma bumba ar firziķi un dažādām mērcītēm. Kusa mutē. Mmm...
Cenas - ļoti labi paēdām, netērējot daudzus desmitus latu. Noteikti neteikšu, ka būtu dārgi, jo cenas pilnībā atbilst kvalitātei. Par tādu vakaru es maksātu arī vairāk. :)
Lēmums - pilnīgi noteikti atgriezīsimies vēlreiz! Šī ir vieta, kas mani pilnībā uzrunāja, sajutos gaidīta, īpaša un gluži kā atradusi kaut ko savu. Noteikti pamēģināsim arī otru Fazendu Baznīcas ielā.

Te kādam varbūt radīsies jautājums - vai tikai Sabīne, Valentīna dienas nesvinētāja, nebūs gājusi romantiskās vakariņās tieši šajā datumā. Atbilde - nebūs gan! Tur jau tas skaistums - mums nevajag speciālu datumu, lai nosvinētu mīlestību. Man Valentīna diena ir šodien, bija vakar un būs rīt. :)
Kulturālā nedēļa turpinājās ar kāda iecienīta folkkluba apmeklējumu, kura laikā noskaidrojās, ka man laikam nedaudz misējies ar tiem gavēņa ilgumiem. Gan pagājušajā, gan šajā gadā noturēšu 40 dienas ilgu periodu, kas sāksies pēc divām dienām un kura laikā atturēšos no saldumiem, jebkādiem alkoholiskiem dzērieniem un ievērošu vēl šo to, kas lai paliek mans noslēpums. Tomēr, kā izrādās, kristiešu gavēnis ilgst 47 dienas, kas mani nedaudz samulsināja. Lai vai kā, es palieku pie sava 40 dienu gavēņa. Šogad man jau ir 2 biedri - sveiciens viņām - varbūt arī Tu gribi pievienoties?

Nākamais pasākums nāca kā no zila gaisa. Viena jautra kompānija ielūdza kopā doties uz Nacionālā teātra izrādi "Īstais teātris". Vakars izdevās lielisks. Izrāde bija vienkārši burvīga - tik smieklīga, tik patiesa, tik ĪSTA. Kāpēc īsta? Tādēļ, ka tas nebija teātris tradicionālajā izpratnē, bet gan reāli stāsti un atgadījumi no aktieru un teātra dzīves, kas to visu padarīja vēl komiskāku, vēl emocionālāku. Noteikti iesaku apmeklēt, tikai šajā sezonā laikam vairs nerāda.
Kulturālā nedēļa noslēdzās ar Lindas Leen koncerta "Demo" apmeklējumu Jelgavā. Teikšu godīgi, šīs dziedātājas fane nekad īsti neesmu bijusi, asociācijas bija sekojošas - gara kleita, klavieres un lēns, romantisks džezs. Nu nav īsti mana mūzika. Tomēr biļete man bija, tāpēc klausīties gāju - ir taču jāpaklausās arī kas cits. Mamma jau zvanīja un teica, ka pirmie koncerti medijos novērtēti kā "Fani lauž krēslus", "Grandiozs koncerts" utt., kas intrigu pastiprināja. Koncerts... Pilnīgi pretējais tam, ko gaidīju. Mūsdienīga, dinamiska, aizraujoša mūzika. Neticami lieliska balss. Es teiktu, ka Linda Leen ir latviešu Adele, un to sakot nebūtu pārspīlējusi ne par kripatiņu. Tik tīra, tik nostrādāta, perfekta balss. Dikcija, kas ļāva saprast katru vārdu. Patiesas emocijas. Atbilstoša un īsti vietā gaismu un skaņu tehnika. Man ļoti, ļoti patika un reizē arī pārsteidza, ka man tik ļoti patīk. Linda Leen tagad noteikti ir viena no manām iemīļotākajām dziedātājām, gaidīšu, kad dziesmas parādīsies dabūjamā versijā, jo koncerta materiāls vēl nevienā studijā nav ierakstīts. Tādēļ arī tāds nosaukums - Demo. Īsta dīva. Viena kārtīga mūsdienu latviešu estrādes dīva. Paldies norvēģu vecītim! ;)

Tāds nu bija mans kultūras maratons, starp citu par maratoniem - vai jau piereģistrējies Nordea Rīgas maratonam 2013? Es jā! Nu tad labu nakti! Jāgatavojas rītdienai, kad atkal jāsēž skolas solā un jāmēģina gūt pēc iespējas vairāk zināšanu.
Gaidiet nākamo vēsti, kurā noteikti jau sekos kādi gavēņa iespaidi.

Gads

Labvakar, dārgie eniibas lasītāji!
Šodien gribu jums visiem teikt paldies. Paldies par to, ka esat kopā ar eniibu jau veselu gadu. Jā, te nu tā ir pienākusi - eniiba.blogspot.com pirmā dzimšanas diena. Tieši pirms gada tika izveidots šis emuārs un tieši pirms gada tapa pirmais ieraksts "Introduction jeb Labdien! Mani sauc Sabīne". Šodien pārlasot par šo to pasmejos. Ja atvērtu blogu tagad, noteikti būtu lietas, ko rakstītu savādāk. Diemžēl neizdevās rakstīt katru nedēļu - skola lika sevi manīt. Ne vienmēr sanāca pievienot "materiālu temata paspilgtināšanai", bet tas nemaina paša teksta nozīmi un jēgu. Paldies jums, kuri līdz šodienai 5. februārim, 21:14 eniibu ir apskatījuši pavisam 3122 reizes! Tas, manuprāt, ir liels skaitlis vienam gadam un tam informācijas saturam, ko es publicēju. Nav jau ēdienu receptes, konkursi vai modes aktualitātes. Pārsvarā tikai un vienīgi manas domas un pārspriedumi. Un 3122 reizes tam ir ļoti daudz. Tas jau sanāk gandrīz 10 reizes dienā! Ja padalos vēl nedaudz ar statistiku, tad mani visa šī gada laikā bieži ir pārsteigusi sadaļa "Auditorija". Gada griezumā manu lasītāju izcelsme izskatās šādi:

Latvija	2500
Amerikas Savienotās Valstis	121
Krievija	78
Norvēģija	66
Lielbritānija	65
Vācija	40
Igaunija	28
Īrija	21
Dānija	12
Nīderlande	12

Man ir padomā daži, kuri izskaidrotu ASV, Norvēģiju un Lielbritāniju, bet katrā ziņā ne tik lielos skaitļos. Interesanti. :) Pavisam eniiba jūs ir aicinājusi lasīt 38 ziņas (ieskaitot šo) un par populārāko jūsu skatījumu dēļ kļuva viens no gavēņa laika ierakstiem "Ls/L jeb kur mēs īsti ejam? (G8)", skatīts 133 reizes. Starp citu, pavisam drīz 2013. gada gavēnis. ;)
Liels ir mans prieks, ka jūs šeit iegriežaties, ieklausāties manās domās, varbūt tās pieņemat, varbūt ne, tā ir katra paša brīva izvēle, bieži dzirdu pa kādai personīgai atsauksmei, arī tas silda sirdi, zinot, ka jūs ne tikai lasāt, bet, ka esmu likusi jums veidot savu viedokli par vienu vai citu norisi. Taču visvairāk es priecājos par sevi pašu, ka neesmu padevusies, neesmu pametusi vai atstājusi novārtā šo manu domu stūrīti.
Nu tad priekā! Par vēl daudziem interesantiem, aizraujošiem, domāt liekošiem eniibas gadiem!
Nobeigumā vēl viena grāmata manā kontā - 21 grāmata.

Ņammātāji "Lielajā Ķīnas mūrī"

Brīvdienas, brīvdienas... Sāk jau iet uz galu. Bet es nebēdājos, esmu ļoti labi pavadījusi laiku, un zinu, ka arī dažas atlikušās dienas mājās būs lieliskas.
Vakar turpināju tradīciju un devos apciemot savu skoliņu. Bija patīkami, ka skolotāji no tiesas priecājās un patiešām gaidīja mūs. Forši tā parunāties, pasmieties. To es saucu par "savu skolu"! Taču ne par to šoreiz stāsts.
Kā jau būsiet nopratuši pēc virsraksta, ņammātāji sabijuši vēl vienā restorānā. Ne vakar, ne aizvakar un arī ne pagājušajā nedēļā, bet janvārī gan. "Lielais Ķīnas mūris" Kr. Valdemāra ielā bija Mr. Lieliskā izvēle, jo Mr. vēlējās apmeklēt tieši ķīniešu iestādījumu.
Atrašanās vieta - tuvu centram, sabiedriskā transporta dzīva kustība turpat aiz loga, ko varbūt varētu pieskaitīt mīnusiem. Blakus biznesa centram, kas galu galā noteica to, ka īsti par restorānu to nevarēja nosaukt - bija pieejams arī bistro variants, kur varēja izvēlēties jau no gataviem ēdieniem, kā kafejnīcā, ko arī izmantoja daži biznesa centra darbinieki.
Interjers - īsti ķīnisks. Bija gan grezni lampu dekorējumi, gan augi, gan ķīniešu mūzika, viss tādā ķīniešu karnevāla sarkanā tonī. Liels, liels pluss. Turklāt, pavisam autentiski, ka mūsu viesošanās laikā, restorānā ieradās 3 ķīnieši.
Apkalpošana - meitene bija laipna, taču valodas barjera traucēja atbildēt uz mūsu jautājumiem, saņēmām paskaidrojumus krievu valodā. Labi, ka Mr. Lieliskajam tas galīgi nav šķērslis, savādāk es atsevišķus terminus tā arī nebūtu sapratusi. Viesmīle (?) arī īsti labi nezināja, kas ir kas, par sastāvdaļām teica "laikam, varbūt".  Ēdienu pasniedza uz keramikas šķīvjiem ar zilām maliņām, kas man galīgi neizlikās ķīniešu iestādei atbilstoši, bet varbūt es vienkārši neesmu informēta. Kopumā - nebija ļoti slikti, bet vispār vērtēju kā mīnusu.
Ēdiens - pati ēdienkarte likās stipri novecojusi, vizuāli. Laikam jau bieži tā netiek izmantota, kas tā arī varētu būt. Es pasūtīju kalmārus ar dārzeņiem, Mr. Lieliskais cūkgaļu saldskābajā mērcē un vēl arī lielu rīsu bļodu ar garnelēm un olu. Atnesa ļoti ātri, kas likās mazliet aizdomīgi - varbūt viss tiek turēts saldēts? Mr. ļoti garšoja viņa cūkgaļa. Lai gan iepriekš ēdot kalmāru, likās, ka tas ne pēc kā negaršo, to šoreiz izvēlējos ar cerību, ka ķīniešu restorānā varbūt pagatavos garšīgi. Cerība nepiepildījās - tas vienalga ne pēc kā negaršoja. Man it kā garšoja, bet kaut kas nebija manām garšas kārpiņām piemērots, iespējams, ka tie bija bambusa dzinumi, bet viesmīle neprata konkrēti atbildēt kas tas ir.
Cenas - ja man viss būtu garšojis, teiktu, ka cena pilnīgi atbilst kvalitātei. Nebija pārāk dārgi, tāda normāla restorāna cenas.
Lēmums - iespējams ietu otrreiz, ja tā nebūtu citu iespēju, vai ļoti gribētos ēst. Bet kā restorānu to nevērtēju - tādēļ laikam nē.

P.S. Jaunumi sadaļā "21 grāmata".