Ls/L jeb kur mēs īsti ejam? (G8)

Ho, ho, ho! Merry christmas!

Tādas pārsteidzošas sajūtas mani pārņēma, šorīt atverot aizkarus. Ziemas mīļotājiem šķiet, ka dota pēdējā šīs sezonas iespēja. Interesanti, vakar ar mammu staigājām un priecājāmies, ka ārā jauks un pavasarīgs laiciņš, žēlojām tik, ka tas vējš tāds ass, un šodien... no pavasara vairs ne vēsts.
Ar laika apstākļiem, lai būtu kā būtu, tie mainās un mainīsies, pārsteidz un turpinās pārsteigt, tomēr tie vienmēr būs, konstanti un nezūdoši. Ko nevarētu teikt par tik plaši izmantotajiem resursiem, visas pasaules ekonomikas un cilvēces dzīvesveida pamatakmeņiem. Zemes resursiem.
Domāju, jūs man piekritīsiet, ka populārākais no tiem ir nafta. 

Nafta ir degošs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem. Viens no svarīgākajiem enerģijas resursiem.

Tādu informāciju sniedz interneta enciklopēdija Vikipēdija. Vairāk varat lasīt, klikšķinot uz iekrāsotās saites.
Nafta ir viens no plašāk izmantotajiem resursiem, galvenokārt tādēļ, ka no tās ražo degvielu, kā arī plastmasu. Degvielas patēriņš pasaulē ir milzīgs. Iztēlosimies... Cik mašīnas jūs katru dienu redzat braucam? Laukos mazāk, bet, piemēram, Rīgā. Un cik daudz degvielas tas prasa. Un tā ir tikai Rīga, līdzīga situācija ir arī Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Jelgavā. Kopumā visā Latvijā tas summējas. Ir ainiņa? Pēc 2009. gada datiem Latvija starp naftas patērētajiem ieņem 102. vietu ar 40 000 bareliem naftas dienā (aptuveni 4-6 miljoni litru, atkarībā no naftas satura). Pamatīgs skaitlis, vai ne? Un tagad iedomājieties ASV, kura ir pirmajā vietā ar 18 690 000 bareliem naftas dienā (2-3 MILJARDI litru), kas ir pielidzināms ceturtdaļai no visa pasaules patēriņa. Un tā katru dienu. Turklāt, tie jau ir tikai 2009. gada dati. Es ticu, ka šobrīd tie skaitļi ir vēl lielāki. Statistika ir tik graujoša, ka nav pat tā īsti aptverama! Nezinu, kā jūs, bet es jau Latvijas skaitli nespēju iztēloties, kur nu vēl visas pasaules... Tagad turpināsim mūsu iztēles procesu ar naftas sadegšanas produktu nonākšanu atmosfērā. CO2, SO2, putekļi un daudzas citas. Mēs tās ieelpojam, tās veido smogus virs lielpilsētām, nonāk augstākos atmosfēras slāņos, aiztur no Zemes atstaroto siltumu un tādējādi veicina siltumnīcas efektu.

Kā nafta tiek iegūta? Ir gadījumi, kad tā pati ir pieplūdusi pietiekoši tuvu Zemes virskārtai, vai pat izplūst virspusē, tad tās uzkrāšana notiek salīdzinoši neagresīvā veidā. Tagad par agresīvo veidu - ar milzīgiem urbjiem tiek izdarīti dziļi urbumi litosfērā, līdz beidzot sasniegta nafta. Lielākoties, tā pateicoties gāzu spiedienam (nafta parasti ir kopā ar dabasgāzi) izšļācas milzīgu strūklaku veidā. Tātad jau šajā procesā rodas nelietderīgi naftas zudumi, jāatzīmē arī piesārņojoši, nemaz nerunājot par ražošanas zudumiem, jo 100% lietderīgs resursu izlietojums nemaz nav iespējams. Šī urbšanās iekšā zemē, dabiskās kārtības izjaukšana mēdz būt par zemestrīču cēloni. Varbūt ne par to lielo, postošo, bet noteiktu lokālu gan. Kas vēl? Nafta tiek sūknēta un sūknēta, kamēr izsūknēta. Kas tur paliek? Tukšums. Tukšums zemes iekšienē. Pēc pieredzes - tukšumi mēdz iebrukt. Domājat, ka tas ir viss? Nebūt ne - visi lielākie konflikti pasaulē notiek tieši naftas dēļ. Turpināsim iztēloties... tātad milzīgais naftas patēriņš (augstāk minēts). Tīri likumsakarīgi, ka, kaut ko nepārtraukti tērējot, tas agri vai vēlu izbeigsies. Nafta, salīdzinot ar citiem resursiem, agri. Nafta rodas dziļi zemes iekšienē, anaerobos (bez skābekļa) apstākļos lēni satrūdot organismiem - augu, dzīvnieku atliekām u.c. Trūdēšanas procesā rodas jau iepriekš minētā dabasgāze, kura tieši šī iemesla dēļ, parasti tiek iegūta kopā ar naftu. Ievērojāt, es pasvītroju vārdu lēni. Tieši tā - šie resursi rodas ļoti, ļoti lēni. Tāpēc tos arī sauc fosilo kurināmo. Fosils - sens, antīks. Galu galā pirms miljoniem (desmitiem, simtiem miljonu) gadu dzīvojošo dinozauru skeletus sauc par fosilijām. Tad jūs saprotiet, cik vecas lietas apzīmē ar vārdu fosils. Kā jums šķiet, vai naftas patēriņš un rašanās ir līdzsvarā? Smieklīgs jautājums, vai ne? Protams, ka nē! Tā ir realitāte - nafta beigsies, un līdz tam nebūs nemaz tik ilgi jāgaida. Tas, protams, nebūs nākošgad un arī ne pēc gadiem 10, bet nākošā simtgade, varbūt vēl nedaudz, un ja pasaule tā turpinās, naftas vairs nebūs. Ko tad? Nesen lasīju vienu grāmatu, kura bija izdota 2000šo gadu sākumā. Tā vēstīja, ka jau pavisam drīz naftas krājumu samazināšanās būs jūtama tīri ekonomiski - strauji pieaugšot degvielas cenas. Toreiz varbūt cilvēkiem tas likās kaut kas nereāls un "kaut kad tālu, tālu", tomēr re! Šo parādību mēs varam izjust jau tagad. Pēdējo gadu laikā strauji pieaugušās degvielas cenas, kuras šobrīd šur tur pārsniedz latu. Jā, tur ir arī politiskie jautājumi, tomēr tie ir izcēlušies tieši tādēļ, ka lielie naftas magnāti sāk izjust, ka milzīgās iegulas iztukšojas un meklē jaunas, kuras, uzmini nu, arī vairs nav nekādas pārpildītās. Un nafta ir tikai pirmais no neatjaunojamiem resursiem, kurš tiks izsmelts. Pamazām mēs Zemi atstāsim tukšu un nevērtīgu. Bet tas tā - tālā nākotnes vīzija, kas "uz mums taču neattiecas, jo tas taču nav mūsu pienākums - domāt par nākošajām paaudzēm, domāt ilgtspējīgi"...

Nobeigumā atgriezīšos atpakaļ sadzīvē. Līdz gavēņa beigām palikušas 6 dienas. Īstu kārdinājumu esmu izjutusi tikai pret šokolādi, šokolādes končām un medus kūku. Gaļa, alkohols - nekā tamlīdzīga. :)
Nevaru vēl izlemt, ko no gavēņa perioda ieviest savā ikdienā. Aktīvo kulinārijas prasmju uzlabošanu noteikti, no šokolādes nespēšu atteikties pavisam, pa glāzītei arī gribēsies iemalkot tosta laikā. Galvenās šaubas ir par gaļu, bet savas motivācijas šoreiz publiski neapspriedīšu. Runājot par kulinārajām prasmēm, brīvdienās izdevās pagatavot maltīti, kuru atzinīgi novērtēja visi. Veģetārās kotletes un bukstiņbiezputra sanāca tik labi, ka pašai bija liels, neviltots prieks (receptes zem saitēm). Veģetārajās kotletēs iesaku speciāli nepirkt zirņu miltus, parastie arī labi derēs, un bukstiņbiezputru es, protams, gatavoju bez gaļas. Gatavošanās maratonam pagājušajā nedēļā atkal kļuva mazliet neaktīva, tomēr šo no mācībām brīvo nedēļu, par spīti laika apstākļiem, esmu nolēmusi izmantot skriešanas ziņā ļoti apzinīgi. Jau šorīt skraidīju pa kupenām. Varu pastāstīt arī par sestdienas īpašo notikumu - Zemes stundu un koncertu Pēterbaznīcā. Zemes stundas laikā 21.00 kora "Juventus" sastāvā piedalījos "Pavasara nakts koncertā". Tas norisinājās sveču gaismā, gandrīz nemaz neizmantojot elektrību. Dziesmas bija fantastiskas, baznīca skaista un grandioza, noskaņa un sajūtas lieliskas. Arī maniem uzticamajiem klausītājiem ļoti patika. Vakar aizkāpām līdz kino noskatīties Loraksu 3D formātā. Secinājums, trešo reizi es laikam uz 3D neraušos. Abas līdzšinējās reizes manī radījušas nelielu vilšanos, jo efektu salīdzinoši ir ļoti maz, milzīgas pamanāmas atšķirības nav un dažbrīd attēls izliekas tāds dubultojošs. Parastais formāts man tomēr patīk labāk. Bet pati filmiņa ļoti laba - krāšņa, ar mīlīgiem personāžiem un ļoti, ļoti dziļu, man tuvu domu. Pamācoša, domāju, ka sižets patīk visa vecuma cilvēkiem, jo arī kinoteātrī kopā ar mums sēdēja vēl citi jaunieši, pieaugušie, omītes un mazi bērni.
Lai jums jauka nedēļa! Līdz nākamajai reizei.

Harmoniski meditējošs gabals ar pārdomu vērtiem attēliem.