Šeit jau atkal kādu laiku ir bijis klusums. Ne tāpēc, ka nebūtu ko teikt vai nekā nenotiktu, vienkārši... nebija sajūtas, ka kaut kas būtu jāraksta. Bet tagad ir.
Kas tad šobrīd ir tas aktuālais manā dzīvē, ar ko vēlos padalīties?
Pirmkārt, esmu ļoti lepna par sevi, ka ļāvos savai rokdarbu iedvesmai, kā rezultātā tapa daži brīnumi, kurus rādīju jau iepriekš - Dižošanās; Rosīšanās un arī vēl citi, kuru fotogrāfijas esmu pievienojusi mazliet zemāk. Taču mans lielais rokdarbnieces lepnums ir pēc Marutas Grasmanes "Latvieša cimdi" uzadītie 3 latviešu etnogrāfisko cimdu pāri. Grāmata ir tikusi izdota jau pirms vairākiem gadiem, taču nu sekoja atkārtots izdevums, kuram vairākas reizes gāju garām, ilgi šķirstīju un nepaņēmu, līdz vienu reizi sapratu, ka man to grāmatu vajag, noziedoju 30 eiro un ieguvu savā īpašumā ne tikai vienkārši grāmatu, bet es pat teiktu latviešu vēstures liecību, Vērtību. Zinu, ka uzadītie 3 cimdu pāri noteikti nav pēdējie un, mīļie draugi/radi, gan jau katrs no jums kādreiz tiks pie saviem etnogrāfiskajiem cimdiem.
 |
| Biezas šalles no efektdzijām. |
 |
| Zaļa, plāna šalle un bieza ziemas šalle mēbiusa formā. |
 |
| Berete. |
 |
| Etnogrāfiskie cimdi - Gramzda. |
 |
| Etnogrāfiskie cimdi - Rucava. |
 |
| Etnogrāfiskie cimdi - Rucava. |
Otra aktualitāte. Tieši pēc mēneša pa Rīgas ielām joņos tūkstoši skrējēju, to skaitā arī es. Šī skriešanas sezona man ir bijusi pirmā, kurā esmu skrējusi gan pa sniegu un puteni, gan lietu un vēju, iepriekš manī nebija tādas apņēmības un saņemšanās. Un šī sezona ir arī bijusi pirmā, kurā skriešanas pārtraukums ildzis vien 6 nedēļas no janvāra sākuma līdz februāra vidum. Mani galvenie secinājumi pēc pirmās noskrietās "ziemas" (ja šogadējo tā var nosaukt) - nepatīkamos laika apstākļos skriešanas temps, vadoties pēc pulsa, ļoti būtiski nokrītas, kas ir, jā, kaitinoši un nemotivējoši, taču turpināju saglabāt ticību, ka, sākoties pavasarim, sirds ļaus skriet ātrāk. Un tā tas arī ir. Skaidrā, saulainā, bezvēja dienā temps atkal atgriežas iepriekšējā, vasarā ceru uz paātrinājumiem. Pats patīkamākais - es pirmo reizi ŠĀDI novērtēju pirmās pavasara pazīmes. Parasti sākot skriet tikai pirmajās pavasara dienās ir jācīnās ar fizisko grūtumu, ķermeņa nevarēšanu, kā rezultātā skriet ir grūti un droši vien arī nepatīkami, tāpēc paiet garām viss skaistums. Taču skrienot arī "sliktā" laikā, ķermenis tomēr ir norūdījies, pieradis skriet un sākoties pavasarim ir tāds prieks skatīties uz pirmajām izplaukušajām lapiņām, sajust pirmos siltos Saules starus aukstā vēja un lietus vietā, ieelpot pirmo pavasara gaisu, fizisks grūtums nenomāc dvēseles prieku. Pirmkārt, iesaku visiem skriet. Otrkārt, iesaku visiem skriet vienmēr, tad izmaiņas dabā ir daudz labāk, dziļāk sajūtamas.
Ļoti reāli apzinos, ka šogad iespējams ir pēdējā reize, kad skrienu Rīgas maratonā, jo asfalts un cilvēku masas mani nemaz vairs nesaista. Sevišķi tagad, kad skriešanas entuziasti ir izveidojuši skrējienu seriālu "Stirnu buks". Tie ir pieci (nu jau četri, jo pirmais notika 12. aprīlī) taku skrējieni fantastiskos mežos pie dabas. Noteikti iesaku visiem pamēģināt, manis pašas pirmais Stirnu buks būs 30. maijā bērnības takās Abavas senlejā. Piesakieties un pārspējiet mani! :) Un patiesībā ir jau vēl daudz dažādu foršu skrējienu visā Latvijā un ne tikai, kur nav jāblīvējas cilvēku tūkstošos un ir iespēja redzēt lieliskas ainavas vienlaicīgi sportojot - skaties noskrien.lv kalendārā. Par to, kā man būs veicies 17.maijā stāsts noteikti vēl sekos.Trešā aktualitāte. Jaunas grāmatas manā grāmatu plauktā. Dite un Džovanni Bandīni "Kad Buda vēl nebija Buda" un tūlīt, tūlīt arī tikšu pie trim OSHO grāmatām "Apziņa", "Briedums", "Drosme". Par to, kas un kā, kādas atziņas, tad, kad izlasīšu. Taču galvenais, ka ir, tas tikai nozīmē, ka drīz ķeršos klāt.
Ceturtā aktualitāte. Uzsāku eksperimentu ar saviem matiem. Mēģinu stimulēt to augšanu katru dienu veicot galvas ādas masāžu un reizi nedēļā matos uz stundu liekot masku no 1 jēlas olas un bioloģiskas rapšu eļļas. Ikdienā tos mazgāju ar iespējami dabīgu šampūnu, mana izvēle ir Faith in Nature un barošanai lietoju eļļu Livonias. Kāpēc es vispār to stāstu? Gribu aicināt pievienoties manam eksperimentam - masējiet galvas ādu un lieciet matos dabīgas maskas, redzēsim, kas sanāks! :)
Piektā aktualitāte. Kāds gan jau pamanīja, ka portālā facebook.com izteicu aicinājumu nevajadzīgos, nemīlētos kaktusus atdot man. Aicinājums joprojām ir aktuāls, tā kā, ja jums mājās ir kāds lieks kaktuss, der un ir pat ieteicams, ja labi vecs, rakstiet man, es labprāt to adoptēšu, lai lutinātu kopā ar manām orhidejām. Kāpēc tieši kaktusi? Nezinu, agrāk bija manai mammai, toreiz man viņš nepatika, jo biju maza un bieži sadūros, taču pēc nesenās vizītes LU Botāniskajā dārzā, mani šie adataiņi tik ļoti fascinēja, ka sapratu - man arī tādus vajag. Pirms meklēt tirdzniecības vietās nolēmu pārliecināties vai kādam nav pieejams adopcijai.
Ar aicinājumu ļaut saviem vientuļajiem kaktusiem piedzīvot otro elpu manās mājās šodienas ierakstu beigšu. Tiekamies nākamajā pieredzes apmaiņā un sāciet izbaudīt atpūtu dabā! Pirmās 3 naktis jau teltī ir pavadītas - bija forši!
