Atskrēja, skrēja un paskrēja tā vasariņa, kas šogad varbūt mūs nelutināja tā kā gribētos, tā kā pēdējos gados bija ierasts. Tomēr, kā topošais amata radinieks Toms Bricis kādā žurnālā izteicās, šī esot bijusi normāla vasara, tāda kādai pie mums jābūt. Man tomēr klusībā gribas cerēt, ka ne. :)
Lielie lēmumi pieņemti. Tie gan lielākoties attiecās uz tuvojošos mācību gadu. Jā, septembris ir jau tepat, tepat, un nu jau 14. gadu pēc kārtas iezīmē atkal jauna darba un nodarbinātības cēliena sākumu. Kā daudzus gadus, augusta beigās gribot negribot sanāk pārdomāt to, kas vasarā paveikts, kā sanācis atpūsties. Teikšu kā ir - liekas, ka nekas liels un ievērības cienīgs nav paveikts vai redzēts. Bet neaizmirsīsim man tik mīļo, kādu laiku aizmirsto teicienu: "Lai lielās veiksmes neaptumšo mazos prieciņus." Un jā - kad tā sīkāk paanalizē, tad jau salasās visādas jaukas un skaistas šīs vasaras atmiņas.
Pēdējo dienu svarīgākais notikums, kas pievienosies manām skaistajām atmiņām ir sestdienas dzimšanas dienas svinības, lai gan jāsaka, ka pati dzimšanas diena vēl nemaz nav pienākusi. Zinu, zinu - daudzi teica, ka dzimšanas dienu svinēt pirms pašas dienas esot slikta zīme, taču ar šo "slikto zīmi" manā gadījumā ir tā, kā ar visām citām - ja māņticībai es ticu, tā darbojas, ja neticu, nedarbojas. Un šai es neticu. Kādēļ gan ticēt? Kāda tad īsti starpība, kad es uzrīkoju ballīti saviem draugiem un tuvajiem? Tā sanāca, ka man un viesiem ērtāk bija svinēt ātrāk nekā vēlāk, jo pati lielā diena šogad ir nedēļas vidū. Kā es saku, tā arī ir - uzrīkoju ballīti draugiem... nevis sev. :) Ar tām dzimšanas dienu svinībām ir tā, ka pēdējās manis rīkotās bija pirms gadiem septiņiem astoņiem. Kaut kā vienmēr bija nepatika pret ballītēm un savu dienu vispār. Iemesli nenoskaidroti. Tādēļ liekas, ka biju jau piemirsusi, ka svinībās pats jubilārs dabū maz atpūsties un priecāties, jo visu laiku ir jārūpējas par to, lai galds nestāv tukšs un viesi izklaidēti. Man gan paveicās ar lieliskiem viesiem, kuri paši sevi ļoti labi prata izklaidēt. Pašai man īstā ballīte sākās tad, kad viesi savā starpā bija jau sapazinušies un saule sen norietējusi. Bet tā jau tas laikam ir - gribi svētkus, mīļos vienuviet un dāvanas, gatavojies novēlotai paša iesaistīšanai. Tomēr mani tas nemaz neuztrauc vai neapbēdina (vismaz šobrīd noteikti ne), esmu laimīga, ka visiem patika un šķiet, ka būs tapusi jauna tradīcija. Ir piefiksētas lietas, ko varētu ierakstīt "uzlabošanas sarakstā", tā kā ir kur augt nākamajiem gadiem. Foto kaut kad vēlāk iekš draugiem.lv. Un beigu beigās lielais paldies visiem tiem, kas ieradās. Bučas!Manas apņemšanās joprojām ir spēkā. Rūdos ja ne katru dienu, tad vismaz 5 dienas nedēļā. Ceru, ka skolas laikā izdosies saglabāt tādu pašu režīmu. Kaut 20.dzimšanas diena vēl nav pienākusi, esmu jau sākusi īstenot līdz 21.dzimšanas dienai izlasāmo grāmatu sarakstu. Un var sanākt tā, ka pirmā būs izlasīta jau pavisam drīz. Kas tā par grāmatu un kā man patīk - to tad, kad būšu izlasījusi.
Šodien tas laikam viss. Pēdējā augusta nedēļa uzņem apgriezienus, tuvojas laiks, kad būs atkal agri (cik nu agri) jāceļas, jābagātina savi zināšanu krājumi, jādzied, jāvingro un vēl visādi citādi aktīvi jāpiepilda laiks.
Uz sadzirdēšanos!
