Dižošanās

Labdien!
Nu jau atkal ir paskrējis mēnesis kopš pēdējo reizi šeit rakstīju. Ir bijis daudz visa kā - pasākumi, pabeigti labu laiku nepabeigtie darbiņi, iesākti jauni... Pastāstīšu nedaudz tuvāk.
Par pasākumiem. Jūlija beigas jau padsmito gadu manā mīļajā Sabilē ir Vīna svētku laiks. Vīna svētki Sabilē ir gada kulminācija. Pašu iedzīvotāju sev un pilsētas viesiem radītie svētki. Neviens lielais Rīgas pasākums man nav tik mīļš un interesants kā Sabiles Vīna svētki. Laikam jau tāpēc, ka mājas, laikam jau tāpēc, ka zināmi cilvēki, laikam jau tāpēc, ka svētku radīšanā cilvēki ir ielikuši personīgi savu sirdi un dvēseli. Personīgi. Jā, tas laikam ir tas, kas šos svētkus padara tik skaistus. Šogad Vīna svētku baudīšanā piedalījās arī manas mīļās videnieces. Un viņām patika, par ko man ir vislielākais prieks. Nu ko, Sabile, Vīna svētki! Jums ir par bariņu jaunu regulāro apmeklētāju vairāk. :)

Namamāte ar Vīna svētku apmeklētājām.

Augusta sākumā paviesojāmies Ventspils pilsētas svētkos. Nebiju iepriekš skatījusi tos skaistos ziedu paklājus. Svētki lieli, daudz aktivitāšu. Bija jau interesanti, taču vēl neseno Vīna svētku iespaidā... tas tomēr nebija tas. Taču augusta gaidītākais pasākums pie Puzes ezera bija kā liels, patīkams vasaras āra pasākumu nobeigums. 3 dienas pie ezera. Kas var būt labāks par šo!

Ventspilī.

Jā, šī vasara tomēr ir bijusi pasākumiem, patīkamiem notikumiem un piedzīvojumiem bagāta! Man par to liels prieks, jo apzinoties, ka šodien ir jau 28. augusts, uz brīdi liekas, ka vasara jau pagājusi, bet nav līdz galam izbaudīta. Atgriežoties atmiņās, kļūst skaidrs, ka ir jau gan izbaudīta. Tik daudz, cik mani, Mr. un ģimenes pienākumi atļauj. Pietiekami.
Taču tagad par to, kāpēc šim ierakstam šodien tāds nosaukums. Dižošanās. Vēlējos padalīties/palielīties ar saviem pēdējā laika veikumiem. Agrāk daudz lasīju grāmatas, pa retam tapa arī kāds rokdarbs (bet laikam jau tikai tad, kad skolā bija tāds pienākums), pēdējie gadi šajā ziņā aizgājuši tādi tukši. Šogad pavasarī, šķirstot vienu no mammas rokdarbu žurnāliem, sapratu, ka beidzot gribu pati kaut ko radīt, nevis tikai pirkt gatavu. Iesāku adīt pončo-veida jaku. Adīju, adīju, taču, kauns atzīties, pie pašām beigām dzijas iztrūkuma dēļ ilgu laiku tā nostāvēja maisiņā nepabeigta. Nesen saņēmos un beidzot pabeidzu. Liels prieks par to skaistumu, kas sanāca. Un, protams, vēl patīkamāk valkāt, zinot, ka es to pati savām rociņām esmu radījusi. /Foto zemāk./
Jakas īpatnību dēļ, tās ērtākai valkāšanai bija nepieciešama sprādze/broša, ar ko to priekšā saspraust. Biju jau nolēmusi, ka arī to taisīšu pati, un tā kā mani šobrīd ir ieinteresējušas un aizrāvušas sutaša rotas, tad broša tika taisīta no sutaša aukliņām un pērlēm. Nepilnas divas dienas un vēl viens skaistums bija gatavs. /Foto zemāk./ Pabeidzot brošu, bija skaidrs, ka neliels daudzums aukliņu paliks pāri - viena pēcpusdiena un tapa arī brošai un jakai pieskaņoti auskari. /Foto zemāk./ Esmu ļoti priecīga, ka izdevās savu ideju par adītu jaku ar paštaisītu brošu īstenot. Ir jau nākamās idejas jauniem rokdarbiem, jo uzskatu, ka ir jādara, kamēr man tā iedvesma ir. Es zinu, ka man ir iekšā tas radošais un darbīgais, galu galā, mana mammīte taču ir rokdarbu meistare! Domāju, ka ar šo esmu pierādījusi, ka esmu līdzvērtīga savas radošās mammas pēctece. Tālāk fotogrāfijas jūsu vērtējumam.

Auskari - sutašs, spīdīgas un stikla pērlītes.

Broša - sutašs, kameja, spīdīgas, matētas un stikla pērlītes.

Jaka ar brošu - zila vienkrāsaina un bēša efektdzija.

Jaka no mugurpuses.

Turpinot dižošanos, vēlos pievienoties daudzajiem sēņotājiem, kuri šogad nopublicējuši fotogrāfijas ar savu guvumu mūsu bagātajos mežos. Jā, šogad tiešām meži ir pilni ar sēnēm. Tieši ar tā saucamajām labajām sēnēm - baravikām, bekām. Vakar arī mēs iegājām mežā uz pusotru stundiņu un iznācām ar 2 pilniem spaiņiem un 1 maisu. Šodien atkal dosimies - ja jau šogad Meža māte tā lutina, tad jāņem, kamēr ir. Ejiet arī jūs! Un jauku atlikušo pēcpusdienu šajā manas dzīves 22. gada pēdējā dienā! ;)

Maiss pilns ar bekām un beciņām.

Šādas un vēl daudzas citas.