Viela domām, pārdomām un zem/apziņas prātojumiem: jūlijs 2013

Tik ilgi, ilgi šīs mājiņas logi bija tumši...
Bakalaura darba projekts, mežonīgi daudzie kora mēģinājumi koncertiem, konkursam un skatēm, kontroldarbi un prakses, atskaites... Milzīgs ritenis, kurā skrēju un savā ziņā skrienu joprojām.
Gavēnis man beidzās priekšlaicīgi - šogad nebija tik nopietnu apņemšanos, tāpēc arī tā lieta nesanāca nopietna. Noskrēju 7 km sieviešu skrējienā (pirmo reizi savā mūžā), tāpēc vēlreiz pieveiktie 5 km Nordea maratonā nesniedza tādu gandarījumu, taču nākamgad būs - tēmēšu augstāk, uz tiem 10.
Atklāju mandalu zīmēšanu - pilnīgi brīvu, kā ienāk prātā, bez rāmjiem, bez robežām. Tik tiešām dažreiz palīdz, ja galvā juceklis. :)
Jāsaka, ka arī ņammātāji nav bijuši diez ko aktīvi - esam uzsēdušies vienai iestādei, un pagaidām nevaram saņemties iet kaut kur citur, ja zinām, ka TUR ir TIK labi. TUR atrodas uz Elizabetes ielas, gandrīz vai uz Elizabetes un Antonijas ielu stūra. TUR ir suši restorāns "Yakuza". Tie patiešām ir labākie suši kādi jebkad ēsti! Ar izvēli nevar nošaut greizi. Labu laiku mani iecienītie bija Aļaskas rolli, no kuriem negribēju atteikties, jo tie bija tik labi un baidījos, ka citi nesniegs tādu gastronomisku baudījumu. Taču nesen nomēģināju vairākus citus, un tie visi ir lieliski. Turklāt, Yakuzā ir burvīga akcija - ņem vienu Maki komplektu (8 gab.) un saņem otru bez maksas! Jāsaka gan, ka ņammātāji suši ziņā ir ārkārtīgi ēdelīgi, mēs nemēdzam aprobežoties ar vienu komplektu vai diviem. Pēdējā apmeklējuma reizē paņēmām 4 komplektus, tātad vēl 4 bez maksas, kopā 64 gabaliņi uz 2 cilvēkiem. :D Nav slikti, vai ne? Un mēs tos visus notiesājām - tik garšīgi tie ir! Noteikti iesaku, cenas ir atbilstošas, kvalitāte lieliska, serviss tāpat. Suši mīļotājiem un arī tiem, kas ar šo japāņu ēdienu ir uz "jūs", noteikti patiks!

Yakuza sushi restorāns Elizabetes ielā.

Šis gandrīz 5 mēnešu ilgais periods, ko esmu eniibai noklusējusi, ir bijis ļoti raibs. Taču svarīgākais, ka es esmu laimīga un apmierināta ar dzīvi. :) Vienmēr jau gribas kaut ko vēl, un vienmēr arī ir ko uzlabot, taču svarīgākais ir būt harmonijā ar sevi un apkārtējiem, sajust, ka tas, ko Tu dari, Tevi virza uz kaut ko lielāku. Un es virzos :) Mans vāveres ritenis, kurā skraidu, pamazām sāk atmaksāties un liek manīt rezultātus. Kādus? Nu tas lai paliek mans noslēpums. :) Galvenais, ko gribu teikt - dariet un jums tiks atmaksāts! Dažiem iespējams liktos tīrais neprāts savu brīvo laiku veltīt papildus nodarbēm un pienākumiem, taču es esmu sapratusi, ka nemaz savādāk nevarētu. Man nevajag vasaru izpratnē par 3 mēnešiem, kuros zvilnēt pludmalē, sauļoties un nemitīgi ballēties. Mana vasara šogad ir un būs saspringts grafiks, daudz domāšanas un analizēšanas, taču tieši tas piešķir patieso vērtību tiem brīžiem, ko pavadu kopā ar ģimeni, Mr. Lielisko un tuvākajiem draugiem. Atceros vēlējumu no kāda raksta par ģimeni, kuri atvēruši savu restorānu - lai jums būtu vēl vairāk darba! To novēlu arī es. Sen zināms, ka jo vairāk brīvā laika, jo mazāk tiek padarīts, tāpēc - lai mazāk brīvā laika un ražīgāki darbi, pēc kuriem pelnīta un īsti novērtēta atpūta!
Jāatzīst, ka visā pavasara/vasaras sākuma ritenī bija vairāki momenti, kuros es būtu varējusi jūs uzrunāt šeit, taču es tos veltīju kam citam. Ar jaunu sparu un nerimdināmu aizrautību esmu ķērusies pie tā, ko jau agrāk pa laikam mēdzu iekustināt - sava dzimtas koka veidošana. Jau iepriekš diezgan tālu un plaši biju apzinājusi savus radus, taču TV3 sižetu sērija "Manas saimes koks" mani iedvesmoja ļoti spēcīgi. Redzēju un sapratu, ka tas ir tiešām reāli kaut ko atrast un sameklēt par cilvēkiem, kurus sen neviens vairs neatceras, kurus neviens no dzīvajiem pat nav pazinis. http://www.lvva-raduraksti.lv/ - datubāze, ko biju apmeklējusi vairākkārt, taču vienmēr atdūros pret to, ka ieskenētajās baznīcu grāmatu lappusēs nesaprotu nevienu tā laika mācītāju rakstīto vārdu. Atkal un atkal pāršķirstīju un atkal un atkal nekā nesapratu. Tomēr āķis ir tieši tajā, ka jo biežāk skaties, jo pamazām sāc saprast katra konkrētā mācītāja rokrakstu. "Atkožot" vienu burtu, var saprast vārdus, kuri iepriekš bija nesalasāmi. Pirmo reizi apmeklēju arī Valsts vēstures arhīvu, un atradu vairākus labus pavedienus, kas ļāvuši manu ciltskoku paplašināt vēl un vēl. Tā brīvo brīžu, aizrautības un savu sakņu apzināšanas vēlmes rezultātā esmu nonākusi līdz 255 cilvēkiem un 8 paaudzēm, kur senākie dzimuši 1790-tajos. Un ar to vēl nekas nav galā! :)

Kāpēc es to daru? Atbilde ir vienkārša - jo es uzskatu, ka man ir jāzina, kas ir tie cilvēki, no kuriem esmu cēlusies. Ja nebūtu viņu, nebūtu arī manis. Un es apzinos, ka savām turpmākajām paaudzēm atstāšu lielu un nozīmīgu mantojumu. Man vienkārši gribas to darīt. Tā ir lieliska sajūta stundām ilgi meklēt to vienu uzvārdu, un tad beidzot atrast.
Jāsaka, ka senos ļaudis pat ir atrast vieglāk - lielākā daļa paaudzēs dzīvojuši vienā vietā, precējušies vienreiz un bērniem bijuši vieni un tie paši vecāki. Mūsdienās tā lieta ir daudz sarežģītāka.
Varbūt kāds no jums arī veido ciltskoku? Varbūt mēs esam attāli vai ne tik attāli radinieki? Būšu ļoti pateicīga, ja padosiet ziņu (šeit, draugos vai jebkā savādāk), ja jūsu rados ir Buneri (jebkurā vietā cēlušies); Kulmaņi, Kāļi vai Bērziņi no Zemītes pagasta un tā apkārtnes; Sproģi, Laimes, Būmaņi vai Brūmaņi no Balgales pagasta (un apkārtne); Čukuļi no Andrupenes pagasta; Karlsoni un Ķeniņi no Kandavas/Tukuma/Talsiem; Elerti no Sabiles un apkārtnes. Un, protams, labprāt jebkuram izpalīdzēšu ar ieteikumiem, ja parādās vēlme pašiem veidot savu koku, lai gan es vēl esmu tikai iesācēja. :)
Tiktāl raibs un interesants gads. Nobeigumā dažas fotogrāfijas no pēdējiem 5 mēnešiem (detalizētāk arī http://www.draugiem.lv/user/453127/gallery/#/gallery/?pid=313703150).